+371 67210010 
Piedāvā tikai REALAT
4 ist.
2 st.
236.00 m2
Mūsu aģenti
Plāno dubultot privātās investīcijas NĪ nozarē
Parakstot sadarbības memorandu starp Ekonomikas ministriju (EM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un nekustamā īpašuma nozares pārstāvjiem, plānots reāli sakārtot jautājumus, kas skar nekustamā īpašuma jomu, un tādējādi tuvāko gadu laikā arī veicināt privāto investīciju piesaisti.
Tieši birokratizētais būvniecības un teritorijas plānojuma process esot viens no cēloņiem tam, ka privāto investīciju apjoms jaunā nekustamajā īpašumā Latvijā stagnējot. Piemēram, 2014. gadā tie bija 366 milj. eiro, 2015. gadā – 343 milj. eiro, bet pērn attiecīgi 361 milj. eiro. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens uzsver, ka līdz 2020. gadam, sadarbojoties visām pusēm, ir jāpanāk, ka investīciju apjoms dubultojas un sasniedz vismaz 600 milj. eiro. «Ir jāmeklē risinājumi un modelis, lai nozare attīstītos un skaitļi mainītos. Līdz ar to ir jāatrod veids, kā sadarboties ar nekustamā īpašuma nozari, jo investīciju apjoms tajā ir salīdzinoši liels. Pirmkārt, Latvijā ir jārada pievilcīga investīciju vide, tāpēc ir jārunā par saprātīgiem projektu attīstīšanas un būvprojekta saskaņošanas laikiem, lai var nonākt līdz pašam būvniecības procesam,» norāda ministrs.
Viņš piebilst, ka svarīgi jautājumi nekustamā īpašuma jomas attīstībai ir arī īres tirgus un īres likums, tāpat svarīgs jautājums ir nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) svārstības. Kā arī svarīgi saprast, kā attīstās pati nozare, sadalīt to segmentos un izvirzīt noteiktus attīstības mērķus. Interese no investoriem ir un nekustamā īpašuma tirgum ir milzīgs potenciāls, uzsver A. Ašeradens.
Savukārt Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NNĪAA) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags atzīmē, ka, salīdzinot ar kaimiņvalsti Lietuvu, Latvija atpaliek nekustamo īpašumu jomā. Piemēram, Lietuvā tiks nodoti ekspluatācijā 150 tūkst. kvadrātmetru biroju platību, bet Latvijā tas ir aptuveni 30 līdz 40 tūkst. kvadrātmetri. «Biroju tirgus attīstība ir viens no svarīgiem nozares attīstības punktiem. Pēc mūsu aplēsēm, tuvākajos trijos, četros gados varētu Latvijā uzbūvēt pat 200 tūkst. kvadrātmetru jaunas platības,» stāsta M. Vanags. Otrs jautājums ir saistīts ar mājokļu attīstību. M. Vanags norāda: «76% Rīgas iedzīvotāju dzīvo mājokļos, kas ir būvēti padomju laikā. Tie noteikti neatbilst 21. gadsimta prasībām. Lietuvā ir plānots nodot ekspluatācijā 11 tūkst. jaunu mājokļu, Latvijā – aptuveni divus tūkstošus. Atšķirība veidojas, jo Latvijā ir ļoti smagnējs teritoriju plānošanas un būvniecības process. Investori visus šos riskus izvērtē un ietver biznesa riskos un neiegulda.»
Jāmin, ka memoranda ietvaros EM no savas puses apņemas ieviest «klusēšanas-piekrišanas» principu būvniecības ieceres vai būvprojekta saskaņošanā, sekmēt, lai lēmuma pieņemšanai noteiktais termiņš būvniecības ieceres saskaņošanai netiek pagarināts, kā arī līdz nākamā gada jūnija beigām nodrošināt Būvniecības informācijas sistēmas attīstību, izveidojot elektronisko vidi pārejai uz elektronisko būvniecības administratīvo procesu.
Tāpat EM no savas puses apņemas līdz 2019. gadam izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos, vienkāršojot un pilnveidojot kārtību grozījumu veikšanai būvprojektā projektēšanas un būvdarbu laikā, tai skaitā paredzot, ka trešajām personām ir tiesības apstrīdēt būvatļauju tiktāl, ciktāl tas attiecas uz veiktiem grozījumiem. Bet līdz šā gada jūlijam ministrijai jāiesniedz Valsts sekretāru sanāksmē likumprojektu Dzīvojamo telpu īres likums.
db.lv
