![\"shutterstock_190752533\"](\"http:\/\/lux.realat.lv\/wordpress\/wp-content\/uploads\/2016\/01\/shutterstock_190752533.jpg\")
<\/a>Pareiza izpratne par to ekonomikas sast\u0101vda\u013cu, ko m\u0113dzam d\u0113v\u0113t par nekustamo \u012bpa\u0161umu tirgu, ir gan ekonomikas uzplaukuma ce\u013c\u0161, gan ar\u012b iesp\u0113ja izvair\u012bties no t\u0101diem fenomeniem k\u0101 kr\u012bzes un “nekustamo \u012bpa\u0161umu burbu\u013ca p\u0101rspr\u0101g\u0161ana”.<\/strong><\/p>\n<\/div>\nLatvijas nekustamo \u012bpa\u0161umu tirgus ir relat\u012bvi mazs, lai gan \u0161\u0137iet, ka t\u0101 finansi\u0101l\u0101 ietilp\u012bba ir liela. Tom\u0113r liela finansi\u0101l\u0101 ietilp\u012bba ir str\u012bd\u012bgs apgalvojums, jo pie mums nekustamo \u012bpa\u0161umu tirgus p\u0101rsvar\u0101 tiek uztverts vienk\u0101r\u0161oti un \u0161auri – k\u0101 da\u017e\u0101du funkcion\u0101lo noz\u012bmju \u0113ku b\u016bvniec\u012bba un to p\u0101rdo\u0161ana t\u0101l\u0101k. Tas ir izdev\u012bgi pavisam citam ekonomikas virzienam – finanses un kred\u012btu bizness, respekt\u012bvi, \u2013 bank\u0101m, \u012bpa\u0161i jau konservat\u012bv\u0101s izpratnes aspekt\u0101. Viss notiek \u2013 bankas kredit\u0113 b\u016bvniec\u012bbas projektus, pret\u012b sa\u0146emot stabilas garantijas gan pa\u0161u b\u016bvju, gan zemes veid\u0101, b\u016bvprojektu att\u012bst\u012bt\u0101ji cen\u0161as p\u0101rdot savus objektus un ir dar\u012bju\u0161i to vair\u0101k vai maz\u0101k veiksm\u012bgi, vismaz l\u012bdz \u0161im.<\/p>\n
Tom\u0113r \u0161\u012b konkr\u0113t\u0101 ekonomikas sist\u0113ma ir nepiln\u012bga, jo ir koncentr\u0113ta uz darb\u012bb\u0101m, kas reduc\u0113jas uz vienk\u0101r\u0161u tirdz-niec\u012bbu. Ne nozare pati, ne banku bizness, nedz ar\u012b valsts, kam vajadz\u0113tu b\u016bt visvair\u0101k ieinteres\u0113tai, nedom\u0101 par att\u012bst\u012bbas strat\u0113\u0123iju. Tad, kad nozare ir sevi izsm\u0113lusi \u2013 vai tas ir iek\u0161\u0113ju iemeslu (ekonomisku, resursu) vai \u0101r\u0113ju iemeslu (politisku, glob\u0101lekonomisku) d\u0113\u013c \u2013, s\u0101kas kritums, kas ietekm\u0113 praktiski visu valsts ekonomikas apriti.<\/p>\n
Tr\u016bksto\u0161ais elements veiksm\u012bgai vai vismaz ilgtsp\u0113j\u012bgai nozares eksistentei ir sp\u0113ja veidot jaunus produktus, kaut vai b\u0101z\u0113joties uz eksist\u0113jo\u0161iem nekustam\u0101 \u012bpa\u0161uma tirgus akt\u012bviem. Ko tas noz\u012bm\u0113? Tas noz\u012bm\u0113: ir nepiecie\u0161ams nevis vienk\u0101r\u0161i pa\u0146emt naudu, \u201cuzbliezt m\u0101ju\u201d un tad \u201ctirgot to nost\u201d, bet gan veidot produktu, kas b\u016btu interesants investoriem – vai nu industri\u0101lajiem investori, vai priv\u0101tajiem. Dz\u012bvok\u013cu un m\u0101ju, ko ieg\u0101d\u0101ties Baltij\u0101, ir tik daudz, ka pirc\u0113js desmitiem rei\u017eu p\u0101rdom\u0101, pirms izlemj pirkt \u012bpa\u0161umu Latvij\u0101. Turkl\u0101t, ja m\u0113s paskat\u0101mies uz \u012bpa\u0161umu cen\u0101m Sp\u0101nij\u0101, Portug\u0101l\u0113, Grie\u0137ij\u0101, Bulg\u0101rij\u0101 un Melnkaln\u0113 un sal\u012bdzin\u0101m t\u0101s ar cen\u0101m Latvij\u0101, tad m\u016bsu valst\u012b \u012bpa\u0161umu caurm\u0113ra cenas ir krietni vien augst\u0101kas. Savuk\u0101rt, ja k\u0101ds par labu m\u016bsu tirgum argument\u0113, iesl\u012bgstot tradicion\u0101laj\u0101 izbiju\u0161\u0101s PSRS telpas nosta\u013c\u0123ij\u0101 p\u0113c t\u0101 laika Latvijas vai atmi\u0146\u0101s par J\u016brmalu un valodas barjeru \u0161\u0137ietamo neesam\u012bbu, – j\u016bs, kungi, dz\u012bvojat pag\u0101tn\u0113. Pirmk\u0101rt, \u0161o aptuveni 10 gadu laik\u0101 Krievijas, Aizkauk\u0101za un Vidus\u0101zijas investors ir labi iem\u0101c\u012bjies ang\u013cu, v\u0101cu, fran\u010du, it\u0101\u013cu, sp\u0101\u0146u un citas valodas. Otrk\u0101rt, investors bie\u017ei vien dar\u012bjumus Eirop\u0101 k\u0101rto, izmantojot viet\u0113jo juristu pakalpojumus. Tre\u0161k\u0101rt, – nu k\u0101 var sal\u012bdzin\u0101t p\u0113c saules izsalku\u0161a investora izv\u0113les Sp\u0101nij\u0101, Portug\u0101l\u0113, It\u0101lij\u0101, Grie\u0137ij\u0101 un izv\u0113li Latvij\u0101?
Piev\u0113rsiet uzman\u012bbu \u2013 kol\u012bdz, p\u0113rkot nekustamo \u012bpa\u0161umu, Latvijas TUA k\u013cuva d\u0101rg\u0101kas, t\u0101 \u0101rvalstu pirc\u0113ju skaits strauji saruka. \u0160aj\u0101 kontekst\u0101 dar\u012bjumu apm\u0113ri diez vai jebkad atgriez\u012bsies 2013., 2014.gada l\u012bmen\u012b.<\/p>\n
Caurm\u0113r\u0101 Eirop\u0101 pieeja nekustam\u0101 \u012bpa\u0161uma tirgiem ir l\u012bdz\u012bga. Tom\u0113r Eiropas perif\u0113rij\u0101, rea\u0123\u0113jot uz gan ekonomikas att\u012bst\u012bbas vajadz\u012bb\u0101m, gan \u0123eopolitisk\u0101s situ\u0101cijas p\u0101rmai\u0146\u0101m, pieeja nekustam\u0101 \u012bpa\u0161uma tirgiem main\u0101s. Te var min\u0113t t\u0101das valstis k\u0101 Rum\u0101niju, Bulg\u0101riju, \u012bpa\u0161i Turciju. \u0160\u012bs valstis ir k\u013cuvu\u0161as par invest\u012bciju galam\u0113r\u0137i pla\u0161\u0101k\u0101 noz\u012bm\u0113. Turkl\u0101t tur ir gana l\u0113ti ieg\u0101d\u0101ties \u012bpa\u0161umu br\u012bvdien\u0101m. St\u0101sts ir par invest\u012bcij\u0101m pilnv\u0113rt\u012bg\u0101 vid\u0113: ir augsta pievienot\u0101 v\u0113rt\u012bba un ilgsto\u0161a ien\u0101kumu \u0123ener\u0113\u0161anas iesp\u0113ja, ar\u012b komfortablas biznesa iesp\u0113jas, \u2212 nevis vienk\u0101r\u0161ota “p\u0101rdot-nopirkt” sh\u0113ma. Tie, kuri patie\u0161\u0101m ir ieinteres\u0113ti \u0101rvalstu biznesa un investoru piesaist\u0113 ekonomikai, akt\u012bvi veido da\u017e\u0101dus projektus – viesn\u012bcas vai br\u012bvdienu pils\u0113tas, sanatorijas, kl\u012bnikas, lidostas, ra\u017eo\u0161anas kompleksus, dzelzce\u013ca stacijas, energora\u017eo\u0161anas un apg\u0101des objektus, transporta infrastrukt\u016bru u. c. \u0160aj\u0101 proces\u0101 tiek iesaist\u012bti visi, un b\u016btisku svaru t\u0101diem procesiem pie\u0161\u0137ir valsts un pa\u0161vald\u012bbu ieinteres\u0113t\u012bba un l\u012bdzdal\u012bba. Valsts un pa\u0161vald\u012bbas var b\u016bt gan k\u0101 \u012bpa\u0161uma tur\u0113t\u0101jas (k\u0101 likums \u2212 zemes vai k\u0101das konkr\u0113tas infrastrukt\u016bras), gan k\u0101 produkta virz\u012bt\u0101jas (gan infrastrukt\u016bras att\u012bst\u012b\u0161anai, gan nelikv\u012bdu akt\u012bvu transform\u0101cijai). V\u0113l b\u016btisk\u0101k ir tas, ka valsts vai pa\u0161vald\u012bba defin\u0113 m\u0113r\u0137us, kas sasniedzami vai nu nozares, vai re\u0123iona vai soci\u0101l\u0101 aspekta att\u012bst\u012b\u0161anai. M\u0113r\u0137is ir skaidrs \u2013 rad\u012bt labumu investoriem \u2212 ar nosac\u012bjumu dal\u012bties taj\u0101 ar valsts iedz\u012bvot\u0101jiem jaunu darba vietu un nodok\u013cu ie\u0146\u0113mumu veid\u0101.<\/p>\n
Latvij\u0101 \u0161\u0101da izpratne ir sve\u0161a, \u2212 diem\u017e\u0113l. Ne tikai nekustam\u0101 \u012bpa\u0161uma nozare, bet ar\u012b jekbk\u0101das valsts intereses labuma g\u016b\u0161anai ekonomik\u0101 \u0161aj\u0101 nozar\u0113 ir m\u016b\u017e\u012bgi atst\u0101tas nov\u0101rt\u0101. Vien br\u012b\u017eos, kad rodas spilgtas biznesa idejas (k\u0101 bija ar TUA), tas tiek diskut\u0113ts Saeimas un MK l\u012bmen\u012b. Tom\u0113r parasti risin\u0101jumi ir \u012bstemi\u0146a skat\u012bjum\u0101, neizmantojot t\u0101lejo\u0161u rezult\u0101tu anal\u012bzi un v\u0113rsta uz konkr\u0113tu grup\u0113jumu intere\u0161u lob\u0113\u0161anu.
Cita probl\u0113ma, kas trauc\u0113 \u0161\u0101d\u0101 veid\u0101 att\u012bst\u012bt tirgu un ekonomikas nozari, taj\u0101 skait\u0101 ar\u012b k\u0101 vair\u0101ku nozaru dif\u016bziju, – likumdo\u0161anas \u012bpatn\u012bbas, kas \u013cauj pa\u0161vald\u012bb\u0101m sav\u0101 teritorij\u0101 r\u012bkoties pret\u0113ji valsts interes\u0113m vai pat t\u0101diem regul\u0113jumiem k\u0101 invest\u012bju piesaiste. Visspilgt\u0101k tas ir izpaudies saist\u012bb\u0101 ar Somijas Metsaliitto lielo celulozes kombin\u0101ta projektu J\u0113kabpils apkaim\u0113 un vair\u0101kiem ar pavisam t\u0101l\u0101m austrumu zem\u0113m saist\u012btiem projektiem R\u012bg\u0101 un R\u012bgas br\u012bvost\u0101. Pa\u0161vald\u012bbas ir sp\u0113j\u012bgas ar da\u017e\u0101diem l\u012bdzek\u013ciem vienk\u0101r\u0161i blo\u0137\u0113t invest\u012bcijas. Ja atceramies, celulozes kombin\u0101ta gad\u012bjum\u0101 tika izmantota ekolo\u0123ija un viet\u0113jo iedz\u012bvot\u0101ju viedoklis.<\/p>\n
Latvij\u0101 ir gana daudz interesantu nekustam\u0101 \u012bpa\u0161uma akt\u012bvu gan zemes, gan nelikv\u012bdu b\u016bvju, gan infrastrukt\u016bras veid\u0101. Ir t\u0101di, kas pieder valstij, gan t\u0101di, kas \u2212 pa\u0161vald\u012bb\u0101m, ar\u012b t\u0101di, kas ir priv\u0101tais \u012bpa\u0161ums. Diem\u017e\u0113l par vienk\u0101r\u0161iem objektiem tas viss ar\u012b tiek uzskat\u012bts, \u2013 vai t\u0101 ir zeme, vai b\u016bve, vai k\u0101ds cits objekts. Un k\u0101 pret t\u0101du ar\u012b saist\u012bb\u0101 ar sagaid\u0101majiem ien\u0101kumiem izturas visi – gan \u012bpa\u0161nieki, gan bizness. Valsts un pa\u0161vald\u012bbas \u2013 k\u0101 pret nekustam\u0101 \u012bpa\u0161uma nodok\u013ca objektu; bizness un priv\u0101tais \u012bpa\u0161nieks \u2212 k\u0101 pret ko p\u0101rdodamu vai iznom\u0101jamu, lai g\u016btu iesp\u0113jami liel\u0101ku naudas summu t\u016bl\u012bt pat. Tikko t\u0101ds objekts tiek p\u0101rdots, s\u0101kas tas pats ri\u0146\u0137a dancis – vai nu p\u0101rdo\u0161ana vai iznom\u0101\u0161ana, retu reizi uz t\u0101da zemes gabala vai \u0113ku kompleksa b\u0101zes tiek veidots bizness ar augstu pievienoto v\u0113rt\u012bbu un ilgsto\u0161u ien\u0101kumu perspekt\u012bv\u0101.<\/p>\n
Iz\u0146\u0113mums, ar\u012b ar atrun\u0101m, ir lauksaimniec\u012bbas zeme vai zeme, kas izmantojama lauksaimniec\u012bbai. K\u0101 negat\u012bvu piem\u0113ru var min\u0113t ar\u012b me\u017eistr\u0101di \u2013 cildin\u0101tais \u2013 “Latvijas eksporta monstrs”. Tom\u0113r tas vair\u0101k l\u012bdzin\u0101s \u0161\u012b milz\u012bg\u0101 akt\u012bva trulai ekspluat\u0113\u0161anai zemas pievienot\u0101s v\u0113rt\u012bbas l\u012bmen\u012b. Koksnes eksports apa\u013ckoka vai pap\u012brmalkas vai \u0161\u0137eldas veid\u0101 nu nek\u0101di nav saist\u0101ms ar augstas pievienot\u0101s v\u0113rt\u012bbas rad\u012b\u0161anu un ilgtsp\u0113j\u012bgu nozares eksistenci. Valsts pat nem\u0113\u0123ina veidot noteikumus un apst\u0101k\u013cus augstas pievienot\u0101s v\u0113rt\u012bbas kokapstr\u0101des nozares att\u012bst\u012b\u0161anai.
Rodas iespaids, ka, no nekustamo \u012bpa\u0161umu nozares viedok\u013ca, invest\u012bciju produktu veido\u0161ana nav bizness. J\u0101, tam ir iemesli. Un visb\u016btisk\u0101kie tie\u0161i likumdo\u0161anas ietvar\u0101 \u2013 pa\u0161vald\u012bbas var aptur\u0113t jebkuru valsts l\u0113mumu sav\u0101 teritorij\u0101. N\u0101kamais – nedz valstij, nedz pa\u0161vald\u012bb\u0101m, nedz priv\u0101tajiem \u012bpa\u0161niekiem nav redz\u0113juma, k\u0101 izmantot to r\u012bc\u012bb\u0101 eso\u0161o \u012bpa\u0161umu kop\u012bgi un k\u0101 pied\u0101v\u0101t biznesu investoriem.<\/p>\n
Lai nu k\u0101, Latvijas valsts ir unik\u0101la sav\u0101 \u0123eogr\u0101fiskaj\u0101 izvietojum\u0101 un teritorijas \u012bpatn\u012bb\u0101s. Latvija ir sava veida v\u0101rti vai tilts starp Rietumiem un Austrumiem. T\u0101s daba un krasta l\u012bnija ir \u0101rk\u0101rt\u012bgi augstas est\u0113tisk\u0101s v\u0113rt\u012bbas, \u0161eit dz\u012bvojo\u0161o cilv\u0113ku kult\u016bras v\u0113rt\u012bbas un trad\u012bcijas joproj\u0101m ir k\u0101 briljants gan Austrumiem, gan Rietumiem. Liel\u0101k\u0101 da\u013ca Latvijas aglomer\u0101ciju ir izveidota visb\u016btisk\u0101k\u0101 m\u016bsu laikmenta infrastrukt\u016bra – telekomunik\u0101cijas, turkl\u0101t t\u0101d\u0101 l\u012bmen\u012b, kas, piem\u0113ram, tiem pa\u0161iem industri\u0101li un tehnolo\u0123iski att\u012bst\u012btajiem Rietumiem godu nedara. \u0160\u012bs ir v\u0113rt\u012bbas, kas var\u0113tu rad\u012bt nopietnus invest\u012bciju produktus: atp\u016btu dab\u0101, dziedniec\u012bbu, rekre\u0101ciju, vis\u0101 pasaul\u0113 piepras\u012bto ekolo\u0123isko un biolo\u0123isko p\u0101rtiku, transnacion\u0101lu un \u0123eopolitisku konferen\u010du, izst\u0101\u017eu un \u0101rpakalpojumu servisu uz\u0146\u0113mumiem un starptautisk\u0101m instit\u016bcij\u0101m. P\u0113d\u0113jais, starp citu ir spilgts piem\u0113rs iesp\u0113j\u0101m \u2013 Lattelecom, Tele2 un da\u017eu \u0161eit pavisam nezin\u0101mu, bet citur ietekm\u012bgu, komp\u0101niju zvanu centri un t\u0101 saucamie IT outsource centri. Bet! Tam visam ir vajadz\u012bga v\u012bzija, ap\u0146em\u0161an\u0101s un izpratne par to, ka vienk\u0101r\u0161s zemes ple\u0137\u012btis vai \u0113ka ir un paliks par t\u0101diem l\u012bdz br\u012bdim, kad tam pie\u0161\u0137irs produkta v\u0113rt\u012bbu.<\/p>\n
Ir nepiecie\u0161ams rad\u012bt produktus, kas k\u013c\u016bst pievilc\u012bgi \u0101rvalstu investoriem, j\u0101veido idev\u012bgi biznesa noteikumi un stabila ekonomisk\u0101 vide.<\/p>\n
varianti.lv<\/p>\n<\/div>\n
<\/p>","protected":false},"excerpt":{"rendered":"
Pareiza izpratne par to ekonomikas sast\u0101vda\u013cu, ko m\u0113dzam d\u0113v\u0113t par nekustamo \u012bpa\u0161umu tirgu, ir gan ekonomikas uzplaukuma ce\u013c\u0161, gan ar\u012b iesp\u0113ja izvair\u012bties no t\u0101diem fenomeniem k\u0101 kr\u012bzes un “nekustamo \u012bpa\u0161umu… <\/p>\n","protected":false},"author":2,"featured_media":14869,"comment_status":"open","ping_status":"closed","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[35],"tags":[],"class_list":["post-14868","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","hentry","category-zina"],"yoast_head":"\n