Mājokļu kreditēšanā rekordi

Trešdien stājas spēkā jaunās procentu likmes, ko Eiropas Centrālā banka (ECB) pēdējā sēdē kārtējo reizi samazināja par 0,25 procentpunktiem. Līdz ar ECB lēmumu līdz 2% samazinājusies arī “Euribor” likme, kas tiešā veidā ietekmē kredītņēmējus. Un pieprasījums pēc mājokļu kredītiem turpina strauji palielināties, sasniedzot rekordus. Banku speciālisti apgalvoja, ka hipotekārā kreditēšana atdzīvojusies tieši zemo procentlikmju dēļ, nevis tāpēc, ka no šā gada bankām uzlikts jauns nodoklis, no kā var izvairīties, būtiski kāpinot kreditēšanas tempus.

Pērnā gada pirmajos trīs mēnešos visas Latvijas komercbankas kredītos izsniedza 164 miljonus eiro, bet šā gada pirmajā ceturksnī – jau 275 miljonus eiro. Tas ir vairāk nekā 60% palielinājums, turklāt līdzīgi tempi saglabājušies arī aprīlī un maijā.   

“SEB” bankas Privātpersonu finansēšanas pārvaldes vadītājs Māris Opincāns stāstīja: “Nekustamā īpašuma tirgus ir diezgan aktīvs, un klienti drosmīgāk, var teikt, uzņemas kredītsaistības, jo tā procentu likme, kas bija klientu ikdienu visvairāk ietekmējošais faktors, kā arī neskaidrība, cik augstu “Euribor” var kāpt, tad Eiropas Centrālās bankas paziņojums, ka šī likme tiks samazināta, un tā arī mazinās, būtiski ietekmē arī saistību uzņemšanos un nekustamā īpašuma iegādi.”

Opincāns atgādināja, ka vēl pirms desmit gadiem mainīgā “Euribor” likme bija negatīva, kas kredītus neietekmēja nemaz, savukārt pirms pusotra gada šī likme tika kāpināta līdz četriem procentiem. Tagad, kad tā divas reizes nokritusies, uz vidējiem 50 000 eiro 20 gadu kredītiem ikmēneša ietekme ir ap 40 eiro. Daudzi klienti gan vēršas bankā arī ar aicinājumu samazināt bankas pievienoto likmi, kuras ietekmi “SEB” bankas eksperts Opincāns dēvēja par nebūtisku.

“Arī Latvijas Banka proaktīvi reklamēja par likmes vidējo temperatūru un refinansēšanas atviegloto kārtību. Bet es teiktu, ka birokrātiski šī kārtība atvieglota nav. Tas, ka klientam ir iespēja bez maksas refinansēties, radīja klientos interesi pārskatīt šīs likmes. Bet Latvijas Bankas aktivitāte tika radīta mākslīga,” atzīmēja Opincāns.

Straujais klientu pieplūdums paralizējis “SEB” bankas darbu, iesniegumu izskatīšanas termiņam izaugot līdz divām nedēļām. Taču mazāku maksājumu gribētāji nereti esot vīlušies.

Opincāns sacīja: “Mums atnāk klients ar 2000 eiro kredīta atlikumu, viņam palikuši divi gadi kredītmaksājums, un viņš saka: es vēlētos samazināt likmi. Bet tas absolūtais ieguvums ir pāris centi šajā brīdī. Vienkārši rakstot iesniegumus, viņi radīja šo slodzi, kuru mēs varējām izmantot produktīvākā jaunas naudas finansējumā.”

“Luminor” bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais stāstīja, ka gada sākumā klientu interese par kredītiem jauniem mājokļiem un arī izsniegto kredītu apjoms ir teju dubultojies. Maijā darījumu bijis par 60 procentiem vairāk nekā maijā pirms gada.

“Redzam, ka tas apjoms no pieteikumiem, ko mēs saņemam, un parakstītajiem līgumiem, saglabājas līdzvērtīgā apjomā visa gada garumā. Ja mēs saņemam lielāku klientu interesi, pieteikumus uz jaunajiem hipotekārajiem kredītiem, tad principā arī parakstīto līgumu skaits pieaug, proti, mēs, palielinoties klientu interesei par jauniem mājokļu kredītiem, arī vairāk viņus izsniedzam un palīdzam klientiem realizēt savas ieceres,” pauda Sausais. 

Vai kreditēšanas straujo kāpumu nav ietekmējis Saeimas lēmums par jauno tā saukto solidaritātes nodokli, kas ieviests no šā gada un ar ko valsts budžetu cer papildināt par gandrīz 100 miljoniem eiro? Iemaksas bankām noteica, lai tās dalītos ar gigantisko peļņu, ko tām atnesis nevis pašu darbs, bet Eiropas bankas strauji audzētās procentlikmes. Tomēr visas bankas atbild līdzīgi noraidoši.

“Nē, mēs šeit redzam tiešā veidā ietekmi no pieaugošu klientu intereses,” sacīja “Luminor” pārstāvis.

Arī “Swedbank” Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Normunds Dūcis klientu skaita pieaugumu skaidroja ar procentlikmju samazināšanu. Savukārt rindas ar servisu esot radušās, jo daudzi, kas kredītus jau ieguvuši, esot pārpratuši medijos vēstīto un nereti prasījuši pārskatīt likmes, lai gan beigās saņēmuši atteikumus. Jaunais nodoklis bankas dāsnumu neesot ietekmējis.

“Bankas interese vienmēr ir bijusi augsta izsniegt arvien vairāk hipotekāros kredītos. Vēl jo vairāk ņemot vērā, ka salīdzinājumā ar Baltijas valstīm Latvijā mājokļu tirgus vienmēr ir bijis visgausākais. Līdz ar to visām bankām apetīte izsniegt aizdevumus mājokļu iegādei un būvniecībai vienmēr ir bijusi ļoti, ļoti augsta. Es neteiktu, ka kaut kādā veidā būtu mainījušies kredītu piešķiršanas standarti no banku puses,” sacīja Dūcis. 

Eksperti iepriekš lēsa, ka bankas no solidaritātes iemaksām varētu atbrīvot, ja tās savus kredītportfeļus audzēs par 13%. Prognozes rāda, ka Eiropas banka likmes mazinās vēlreiz, tādējādi var pieļaut, ka kreditēšana turpinās augt.

www.lsm.lv