Latvijas nekustamo īpašumu tirgū 2025.gads sācies ar strauju aktivitātes pieaugumu – Swedbank apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajā ceturksnī noslēgto hipotekāro kredītu līgumu skaits pieaudzis par 48%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Visaktīvākā kreditēšana vērojama Rīgā un tās apkārtnē – galvaspilsēta un Pierīga kopumā veido 74% no visiem izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem Latvijā. Savukārt reģioni joprojām saglabā potenciālu, taču šobrīd būtiski atpaliek pēc kreditēšanas apjoma (26%).

Salīdzinot darījumu aktivitāti ar pārējām Baltijas valstīm, redzams, ka lielākais pieprasījums pēc jaunu mājokļu iegādes vērojams Lietuvā, kur darījumu skaits pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieaudzis par 56%. Savukārt Igaunija izceļas ar visaugstākajām vidējām hipotekārā kredīta aizdevumu summām – 145 tūkstoši eiro. Tikmēr Lietuvā šis rādītājs sasniedz 116 tūkstošus eiro, bet Latvijā – 91 tūkstotis eiro. 

Lai arī Latvijā vidējā aizdevuma summa ir viszemākā starp Baltijas valstīm, tomēr tāpat vērojams būtisks kāpums. Attiecīgi dzīvokļiem tipveida ēkās vidējais hipotekārais aizdevums sasniedzis 55 000 eiro (pieaugums par 14%). Dzīvokļiem, kas būvēti laika posmā no 2000. līdz 2023.gadam, šī summa augusi līdz 109 000 eiro (+1%), bet pilnīgi jaunos projektos jau 133 000 eiro, kas ir par 17% vairāk nekā pērn. Šāds straujš aizņēmuma summas kāpums jaunajos projektos galvenokārt skaidrojams ar to, ka iedzīvotāji šogad biežāk izvēlas iegādāties lielākas platības mājokļus. Savukārt jaunu māju iegādei vai būvniecībai vidējais aizdevums pieaudzis līdz 162 000 eiro – par 8% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Swedbank dati rāda, ka visbiežāk īpašumu iegādājas iedzīvotāji ap 36 un 38 gadiem, kuru mājsaimniecības vidējie ikmēneša ienākumi ir robežās no 3000 līdz 4000 eiro.

“Mājokļu aizdevumu tirgū šī gada pirmais ceturksnis iezīmējas ar jauniem rekordiem būtiski pieaudzis gan noslēgto hipotekāro kredītu skaits, gan izsniegto aizdevumu apjoms. Turklāt līdzīga tendence vērojama visā Baltijā – Lietuvā un Igaunijā tirgus dinamika pat pārspēj Latvijas rādītājus. Šo izaugsmi veicina gan EURIBOR likmju pakāpeniska samazināšanās, gan plašāks jauno mājokļu piedāvājums, kas mudina cilvēkus pieņemt lēmumus par dzīves kvalitātes uzlabošanu. Vienlaikus jāatzīmē, ka ģeopolitiskā situācija un iespējamā ekonomikas izaugsmes palēnināšanās rada piesardzību – īpaši attiecībā uz jauno projektu attīstību. Investori un attīstītāji šobrīd rūpīgi izvērtē, vai šī brīža pieprasījums būs noturīgs arī ilgtermiņā,” norāda Marika Toma, Swedbank Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītāja Latvijā.

Optimismam ir tendence saglabāties

Swedbank iedzīvotāju aptaujas dati rāda, ka arī turpmākie plāni attiecībā uz mājokļu iegādi liecina par optimismu – 43% respondentu tuvāko piecu gadu laikā plāno iegādāties, būvēt vai renovēt mājokli. Šos nodomus galvenokārt virza ģimenes vajadzības (34%) un bažas par iespējamu cenu pieaugumu nākotnē (30%). Lielākā daļa iedzīvotāju, kuri plāno iegādāties, būvēt vai renovēt mājokli, savu nākotnes īpašumu redz Rīgā vai tās tuvumā – 25% aptaujāto vēlētos mājokli galvaspilsētā, bet 23% – Pierīgā. Interese par reģioniem sadalās salīdzinoši vienmērīgi: 16% priekšroku dotu īpašumam Vidzemē, 15% – Latgalē, bet Zemgalē un Kurzemē katrā pa 14%.

Vērtējot iedzīvotāju mājokļu iegādes plānus, redzams, ka lielākajai daļai finansiālās iespējas ļauj iegādāties dzīvokli sērijveida ēkā, jo plānotais budžets pārsvarā nepārsniedz 50 tūkstošus eiro (49%). Šī tendence saskan ar Swedbank datiem par izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem – 67% no visiem darījumiem attiecas uz dzīvokļiem, kas būvēti līdz 2000.gadam un kuru platība ir no 36 līdz 55 kvadrātmetriem. Nākamajā segmentā – ar īpašuma iegādes budžetu līdz 100 tūkstošiem eiro – ieceres izsaka 26% respondentu. Savukārt 15% aptaujāto gatavi īpašuma iegādei atvēlēt līdz 150 tūkstošiem eiro.

Jāatzīmē, ka cena ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē īpašuma izvēli – to kā būtisku nosacījumu norādījuši 71% iedzīvotāju. Vēl nozīmīgāka par cenu ir tikai mājokļa atrašanās vieta, kuru par prioritāti izceļ 79% respondentu. Pārējie izvēles kritēriji, piemēram, attīstīta infrastruktūra, mājokļa platība un energoefektivitāte, tiek vērtēti kā svarīgi, taču tiem ir sekundāra nozīme salīdzinājumā ar cenu un atrašanās vietu.

https://www.swedbank.lv/