Krāpniecība nekustamo īpašumu darījumos: kā pasargāt sevi 2026. gadā

Pēdējos gados Latvijā būtiski pieaugusi telefonkrāpnieku aktivitāte, un 2025.–2026. gadā novērojama īpaši bīstama tendence – krāpnieki ne tikai izkrāpj naudu, bet arī panāk, ka cilvēki pārdod savu nekustamo īpašumu, pašiem to līdz galam neapzinoties.

Šie gadījumi ir juridiski sarežģīti, emocionāli smagi un finansiāli postoši visām iesaistītajām pusēm – gan pārdevējam, gan pircējam.

Kā darbojas jaunā shēma?

Krāpniecība parasti sākas ar šķietami nevainīgu telefona zvanu:

• “Nepieciešams pārbaudīt elektrības skaitītāju”

• “Jums pienākas vēstule no VSAA”

• “Ar jūsu īpašumu veikti aizdomīgi darījumi”

• “Uz jūsu vārda noformēts kredīts”

Pēc tam saziņa pāriet uz WhatsApp vai citām platformām. Krāpnieki uzdodas par bankas darbiniekiem, policijas pārstāvjiem vai citām autoritātēm. Tiek radīta ilgstoša manipulācija – upuris tiek izolēts, tiek prasīts neko nestāstīt tuviniekiem, tiek sūtīti viltoti dokumenti.

Psiholoģiskais mehānisms:

• uzticības izveidošana,

• bailes par īpašuma zaudēšanu,

• steidzamības sajūta,

• pilnīga instrukciju kontrole.

Beigu posmā cilvēks tiek pārliecināts, ka īpašums jā“pārdod izmeklēšanas nolūkos”, lai “noķertu krāpniekus”.

Pieredzes gadījums

Arī mūsu praksē bijis sarežģīts gadījums.

Arī musm uz biroja tālruni regulāri zvana personas (visbiežāk krievu valodā runājoši seniori 50+), kuras steidzami vēlas pārdot īpašumu. Iemesli ir līdzīgi:

• pārcelšanās pie radiniekiem citā pilsētā vai valstī,

• dzīvoklis par lielu,

• dzīvo viena,

• vēlme saņemt daļu summas skaidrā naudā.

Jāuzsver – liela apmēra skaidras naudas darījumi ar likumu ir ierobežoti un šāda prasība ir nopietns riska signāls.

Vienā no gadījumiem:

• Pircējs iegādājās īpašumu kā labticīgais ieguvējs.

• Darījums tika noslēgts pie notāra.

• Visa summa tika pārskaitīta oficiāli, atbilstoši pirkuma līgumam.

• Nekas neliecināja par pārdevēja ietekmēšanu.

Taču dažas dienas vēlāk pārdevēja, saprotot, ka kontā naudas vairs nav (jo tā bija izņemta un nodota krāpniekiem), vērsās policijā.

Valsts policija ierosināja kriminālprocesu un uzlika arestu īpašumam.

Rezultāts:

• Pircējs palika bez naudas.

• Īpašuma tiesības nepaspēja nostiprināt zemesgrāmatā.

• Zemesgrāmatas tiesa dokumentus atgrieza.

• Pircējs iesaistīts krimināllietā kā liecinieks.

• Īpašums faktiski paliek pārdevējai līdz izmeklēšanas beigām.

Šādas lietas var ilgt gadiem.

Kāpēc šie darījumi izskatās likumīgi?

Īpaši bīstami ir tas, ka:

• Notārs ir īsts.

• Pircējs ir īsts.

• Aģents ir īsts.

• Bankas maksājums ir īsts.

• Zemesgrāmatas process ir uzsākts.

Juridiski darījums tiek veikts pareizi.

Taču, ja tiek konstatēts, ka pārdevējs bijis krāpnieku ietekmēts, sākas kriminālprocess, un īpašums var tikt arestēts.

Tas rada juridisku kolīziju starp:

• labticīgā ieguvēja aizsardzību,

• cietušās personas tiesībām,

• kriminālprocesa interesēm.

Sarkanie karogi, kam jāpievērš uzmanība

1️⃣ Steidzamība bez objektīva pamata

“Jāpārdod šodien”, “naudu vajag uzreiz”.

2️⃣ Vēlme saņemt daļu summas skaidrā naudā

Īpaši, ja runa ir par lielām summām.

3️⃣ Īpašuma pārdošana zem tirgus cenas

Krāpnieki mudina ātri pārdot, lai samazinātu jautājumus.

4️⃣ Nesakarīgi skaidrojumi par naudas izlietojumu

• pārcelšanās uz ārzemēm,

• neuzticēšanās bankām,

• naudas glabāšana mājās,

• nodošana “drošai glabāšanai”.

5️⃣ Pastiprināta noslēpumainība

“Par šo nevienam nestāstiet.”

Kāpēc riska zonā visbiežāk ir seniori?

Banku un policijas dati rāda, ka telefonkrāpnieki mērķē uz vecāka gadagājuma cilvēkiem:

• mazāka digitālā pratība,

• lielāka uzticēšanās autoritātēm,

• dzīvo vieni,

• mazāk konsultējas ar tuviniekiem.

Taču jāuzsver – krāpšanas risks pastāv jebkurā vecuma grupā.

Kā pasargāt sevi kā pārdevējam?

• Nekad nepārdodiet īpašumu pēc telefoniskas “izmeklēšanas” ieteikuma.

• Konsultējieties ar neatkarīgu juristu vai notāru.

• Nekad neizņemiet lielas summas skaidrā naudā bez reāla ekonomiska pamata.

• Informējiet tuviniekus par jebkuru negaidītu zvanu.

• Ja rodas šaubas – pārtrauciet saziņu un zvaniet policijai.

Kā pasargāt sevi kā pircējam?

• Izvērtējiet pārdevēja rīcības loģiku.

• Pievērsiet uzmanību uzvedības izmaiņām darījuma laikā.

• Iesaistiet profesionālu aģentu un juristu.

• Izvērtējiet riskus, ja darījums notiek aizdomīgā steigā.

• Ja ir mazākās šaubas – atlikt darījumu.

Juridiskā realitāte: ko nozīmē arests?

Ja tiek uzsākts kriminālprocess:

• īpašumam var uzlikt arestu,

• zemesgrāmata aptur nostiprināšanu,

• darījuma sekas tiek izvērtētas tiesvedībā,

• pircējs var palikt bez īpašuma uz nenoteiktu laiku.

Šādas situācijas ir juridiski komplicētas un risinājums atkarīgs no konkrētās lietas apstākļiem.

Secinājums

Krāpniecība nekustamo īpašumu darījumos ir viena no bīstamākajām finanšu manipulāciju formām, jo:

• tiek zaudēts mājoklis,

• tiek zaudēta visa pārdošanas summa,

• tiek iesaistīti nevainīgi pircēji,

• tiek uzsākti ilgstoši kriminālprocesi.

Morāles šajās shēmās nav. Ir tikai psiholoģiska manipulācija un ātrs finanšu ieguvums krāpniekiem.

2026. gadā galvenais aizsardzības mehānisms ir:

• kritiskā domāšana,

• profesionālu juristu un aģentu iesaiste,

• atteikšanās no skaidras naudas shēmām,

• darījuma konta izmantošana,

• atklāta komunikācija ar tuviniekiem.

Nekustamais īpašums ir cilvēka lielākais aktīvs. Un šobrīd – arī viens no krāpnieku galvenajiem mērķiem.