Lēmums par likmju pazemināšanu pieņemts, reaģējot uz inflācijas samazināšanos eirozonā un ASV neprognozējamo ekonomikas un tirdzniecības politiku.

Noguldījumu iespējas uz nakti likme samazināta līdz 2%. Noguldījumu iespējas likme ir procentlikme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

Galveno refinansēšanas operāciju likme pazemināta līdz 2,15% un aizdevumu iespējas uz nakti likme – līdz 2,4%, teikts ECB paziņojumā.

Likmes samazinātas līdz līmenim, ko ECB uzskata par “neitrālu” – tās nekavēs, bet arī nestimulēs ekonomiku.

Jaunās likmes stāsies spēkā no 11. jūnija.

ECB norāda, ka inflācijas līmenis eirozonā ir sarucis līdz vēlamajam 2% līmenim. Maijā tas bija 1,9%.

Tas nozīmē, ka kopš 2024. gada septembra inflācijas līmenis pirmo reizi samazinājās zem ECB 2% mērķa. ECB norāda, ka inflācijas mazināšana līdz šim ir bijusi veiksmīga, un daļa ekonomistu uzskata, ka līdz 2027. gadam inflācija Eiropā varētu saglabāties zem 2% sliekšņa.

ECB prognozē, ka šogad inflācijas līmenis eirozonā saglabāsies 2% robežās, nākamgad saruks līdz 1,6%, bet 2027. gadā atkal varētu kāpt līdz 2%.

“Augstāki reālie ienākumi un noturīgs darba tirgus atļaus mājsaimniecībām tērēt vairāk. Kopā ar labvēlīgākiem finansēšanas nosacījumiem tam vajadzētu padarīt ekonomiku noturīgāku pret globāliem satricinājumiem,” secina ECB.

Tirgus analītiķi prognozē, ka nākamajā sanāksmē jūlijā ECB atturēsies no turpmākas likmju samazināšanas.

Pieņemtie lēmumi monetārajā politikā parasti ietekmē ekonomiku ar 12–18 mēnešu nobīdi, tādējādi tagad apstiprinātais atbalsts varētu sākt darboties, kad eirozonas valstīm tas vairs nebūs nepieciešams. Paredzams, ka inflācija īstermiņā samazināsies zem ECB mērķa, bet palielinātie valstu izdevumi, augstākas tirdzniecības barjeras, kā arī ASV nenoteiktā ekonomiskā un tirdzniecības politika vēlāk varētu palielināt cenu spiedienu.

Kristīne Lagarda, ECB prezidente, preses konferencē pauda, ka šī brīža nenoteiktai ģeopolitiskais situācijai ir negatīvas ekonomiskās sekas, tomēr valsts investīcijas drošībā veicinās izaugsmi:

“Lai gan paredzams, ka neskaidrība saistībā ar tirdzniecības politiku ietekmēs uzņēmumu investīcijas un eksportu, jo īpaši īstermiņā, pieaugošās valsts investīcijas aizsardzībā un infrastruktūrā arvien vairāk veicinās [ekonomisko] izaugsmi vidējā termiņā.” 

Prezidente uzsvēra, ka ECB mērķis ir risināt šī brīža ekonomiskos izaicinājumus ar ilgtspējīgiem lēmumiem, kuriem būs pozitīvs rezultāts vidējā termiņā un ilgtermiņā: “Mēs esam apņēmušies nodrošināt, ka inflācija ilgtermiņā stabilizējas pie mūsu 2% vidēja termiņa mērķa.

Īpaši pašreizējos apstākļos, kad valda ārkārtēja nenoteiktība, mēs izmantosim uz datiem balstītu pieeju un katrā sanāksmē pieņemsim lēmumu par atbilstošu monetārās politikas nostāju.”

Eiropas Savienība, visticamāk, atbildēs uz jebkādiem pastāvīgiem ASV tarifiem, paaugstinot starptautiskās tirdzniecības izmaksas, tādēļ izmaiņas uzņēmumu vērtības ķēdēs, visticamāk, arī paaugstinās kopējās izmaksas.

Investori jau ir iekļāvuši cenās ECB likmju samazināšanas pauzi jūlijā, un daži konservatīvi politikas veidotāji arī ir aicinājuši veikt pārtraukumu, lai ECB varētu pārvērtēt, kā ārkārtējā nenoteiktība un politikas pārmaiņas gan iekšzemē, gan ārvalstīs ietekmēs nākotnes perspektīvas.

“Mēs uzskatām, ka ECB varētu būt atkal jāpaaugstina likmes 2026. gada beigās, lai neitralizētu pieaugošo inflācijas spiedienu 2027. gadā, ņemot vērā eirozonas – Vācijas – darba tirgus strukturālo sasprindzinājumu demogrāfiskās pārejas laikā,” spriež UBS bankas ekonomists Reinhards Klūze.

Nolūkā cīnīties pret augsto inflāciju ECB padome no 2022. gada jūlija līdz 2023. gada septembrim desmit sanāksmes pēc kārtas pakāpeniski paaugstināja procentu likmes līdz rekordaugstam līmenim, bet pēc tam tās saglabāja nemainīgas.

ECB likmju samazināšana ir izdevīga kredītņēmējiem, jo samazina hipotekāro kredītu maksājumus.

KONTEKSTS:

Lai cīnītos pret arvien pieaugošajām cenām, ECB 2022. gada vasarā pirmoreiz 11 gadu laikā paaugstināja bāzes procentu likmes par 0,5 procentiem. Turpmāk likmes tika paaugstinātas vēl vairākas reizes; pēdējoreiz tas notika 2023. gada septembra vidū, kad likmes celtas desmito reizi pēc kārtas.

2024. gada jūnijā pirmoreiz gandrīz piecu gadu laikā ECB nolēma samazināt likmes, jo eirozonā sasniegts ievērojams progress cīņā pret inflāciju. Otro reizi ECB samazināja likmes septembrī, savukārt oktobrī bija trešais samazinājums, decembrī – ceturtais, šogad janvārī – piektais,  šā gada martā – sestais, šā gada aprīlī – septītais.

ECB procentlikmju kāpums iepriekš netieši sadārdzināja iedzīvotāju hipotekāro kredītu maksājumus.

www.lsm.lv