+371 67210010 
Šobrīd K. Valdemāra ielā 33 ir moderns dzīvokļu un biroju komplekss, kura kopējā platība ir 12 000 m2. 2012. gadā tika atzīmēta simtgade kopš kompleksa celtniecības sākuma. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautais jūgendstila īres nams rosīgajā galvaspilsētas centrā šodien ir pielāgots biroju vajadzībām, tāpēc būtisku daļu tā kopējās platības aizņem tieši biroji.
Vēsture
KRIŠJĀNA ĶERGALVA ĪRES NAMI
Šos namus uzcēla talantīgais un uzņēmīgais mūrniekmeistars un uzņēmējs Krišjānis Ķergalvis. Viņa pēcnācēji turpina kopt šo dzimtas īpašumu.
1909. gadā notiek konkurss par labāko mūrniekmeistara Krišjāņa Ķergalvja īres nama projektu.
Krišjānis Ķergalvis dzimis 1856. gada 25. oktobrī Jaunpilī. Apmeklējis skolu Jaunpilī un Rīgas Amatniecības skolu. Jaunības gados uzsācis darboties Rīgā kā mūrnieks un 1890. gadā kļuvis par amata meistaru. 1902. gadā viņu ievēl par Mazās Ģildes mūrnieku amata vecāko. Pirms Pirmā pasaules kara Krišjānis Ķergalvis bija viens no vadošajiem būvuzņēmējiem Rīgā un šajā laikā ir cēlis vairākus ievērojamus namus: Rīgas Biržas komercskolu (Latvijas Mākslas akadēmiju), Latvijas Nacionālo teātri, pasta namu, Latvijas Dzelzceļu virsvaldi, Rīgas pilsētas 1. slimnīcu, Sarkanā Krusta slimnīcu, kā arī Centrālcietumu, Dubultu, Ķemeru un Sv. Krusta baznīcas – kopumā vairāk nekā 60 būvju.
Krišjānis Ķergalvis bija izcils mūrniekmeistars un būvuzņēmējs, Sv. Jāņa ģildes loceklis, vīrs, kura darbs gadu gaitā augstu novērtēts gan Latvijā, gan ārzemēs. Viņa veikumu atzinīgi novērtēja Latvijas un ārzemju arhitekti un būvuzņēmēji. Leģenda vēsta, ka Krievijas cars Nikolajs II tagadējās VEF galvenās ēkas atklāšanā uzņēmējam izteicis neviltotu atzinību par būvi un lūdzis uzcelt līdzīgu celtni Gomeļā. Diemžēl Pirmais pasaules karš šo nodomu izjauca.
Krišjānis Ķergalvis bija direktors Rīgas Latviešu biedrības krājkasei, ko vēlāk pārdēvēja par Latviešu akciju banku, darbojies arī kā Latvijas Bankas Diskonta komitejas loceklis. Ilgus gadus bijis Rīgas Latviešu biedrības runas vīrs, Dziesmu svētku Rīcības komitejas loceklis, piedalījies "Dzimtenes vēstneša" izdevniecībā.
Krišjānis Ķergalvis interesējies par mākslu un sekmējis latviešu mākslas attīstību, iegādādamies daudzus latviešu mākslinieku darbus.
Krišjānis Ķergalvis miris Rīgā, 1936. gada 29. martā, apglabāts Lielajos kapos, viņa kapavieta saglabājusies.
