Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītāji pievērš uzmanību Latvijas tirgum

Arvien vairāk Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītāju darbojas Latvijas tirgū, jo zeme Rīgā ir ievērojami lētāka, bet būvniecības ieceru un plānošanas saskaņošanas process aizņem mazāk laika.

Lai gan nekustamo īpašumu cenas Latvijā pēdējo piecu gadu laikā ir pieaugušas par aptuveni 51%, vidējais cenu līmenis joprojām ir būtiski zemāks nekā Igaunijā. Arvien vairāk Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītāju pievērš uzmanību arī Rīgai.

Luminor Bank partnerattiecību vadītājs Elar Ollik skaidroja, ka Rīgas nekustamo īpašumu tirgus ir pievilcīgāks cita starpā tāpēc, ka jaunie projekti joprojām veido mazāku daļu no kopējā dzīvojamā fonda. Tas nozīmē, ka attīstītāji Rīgā saskata lielāku izaugsmes potenciālu.

„Īpaši salīdzinot ar Tallinu, kur, piemēram, reizēm tiek teikts, ka jauno projektu dzīvokļu tirgus ir pārsātināts. Otrs iemesls ir tas, ka viss process Rīgā ir ātrāks, un, kā zināms, naudai ir sava cena, turklāt laiks ietekmē šo cenu. No bankas perspektīvas mēs redzam arī to, ka Latvijā pieaug iedzīvotāju aizņemšanās iespējas, kas jaunos projektus padara pieejamākus,” norādīja Ollik.

Saskaņā ar Merko Ehitus vadītāja Ivo Volkova teikto Latvijas nekustamo īpašumu tirgus būtiski neatšķiras no Igaunijas tirgus, jo visur darbojas līdzīgi tirgus principi.

„Nekustamo īpašumu tirgus attīstās tikpat labi, cik labi konkrētajā brīdī jūtas cilvēki – citiem vārdiem sakot, tas ir atkarīgs no patērētāju noskaņojuma un ekonomikas stāvokļa. Tiesa, pēdējo pāris gadu laikā patērētāju noskaņojums Latvijā ir bijis labāks nekā Igaunijā, un tas ir pozitīvi ietekmējis tirgu.”

Neraugoties uz to, nekustamo īpašumu cenas Rīgā ir zemākas nekā Tallinā. Pēc Ollika teiktā, galvenais iemesls ir tas, ka Rīgā ir ievērojami lielāks padomju laikā būvēto mājokļu īpatsvars.

„Protams, arī Tallinā ir padomju laikā būvētas tipveida daudzdzīvokļu ēkas, taču daudzas no tām ir renovētas, kas ir palielinājis to vērtību. Latvijā savukārt renovēto ēku īpatsvars ir ļoti neliels.”

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītāji Invego un Reterra kopīgi attīsta jaunu dzīvojamo kvartālu Rīgas centrā, investējot tajā gandrīz 40 miljonus eiro. Viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc nekustamo īpašumu attīstītāji arvien vairāk raugās uz Igaunijas dienvidu kaimiņvalsti, ir zemāks birokrātiskais slogs.

Invego vadītājs Kristjan-Thor Vähi norādīja, ka Latvijā gan detālplānojumu, gan būvatļauju saņemšanai nepieciešamais laiks faktiski ir trīs reizes īsāks nekā Igaunijā.

„Kaut kādā veidā mēs paši Igaunijā esam radījuši būtisku birokrātisku barjeru tirgum. Kad esmu ticies gan ar pašreizējo Rīgas mēru, gan premjerministra padomniekiem, viņi visi ir teikuši, ka vienīgā iespēja panākt Igauniju un Lietuvu ir visu izdarīt ātri. Viņi to ir izvirzījuši par prioritāti.”

Reterra vadītājs Reigo Randmets piebilda, ka Latvijā būvniecības un plānošanas saskaņošanas procesi aizņem mēnešus, savukārt Igaunijā – gadus.

„Hipodroomi projektā mums būvatļaujas saņemšana aizņēma sešus gadus, savukārt Latvijā pēdējo būvatļauju saņēmām septiņu mēnešu laikā. Tie ir zināmā mērā ekstrēmi piemēri, taču kopumā situācija ir tieši tāda. Rīgas pievilcība attīstītājiem galvenokārt ir saistīta ar zemām sākotnējām izmaksām – zeme ir lēta. Tu iegādājies īpašumu un vari sākt darbu. Vienlaikus Latvijā iedzīvotāju pirktspēja nav tik augsta, un pārdot Rīgā nav tik vienkārši.”

Igaunijas ilgais saskaņošanas process galu galā ietekmē arī pircējus. Randmets kā piemēru minēja situāciju, kad daudzdzīvokļu ēkas detālplānojuma izstrāde aizņem piecus gadus – pircējam tas nozīmē, ka dzīvokļa cena par kvadrātmetru palielinās par aptuveni 1000 eiro.

https://news.err.ee