Rīgas domes saistošajos noteikumos «Par nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) Rīgā» tiks noteikts pārejas posms NĪN aprēķināšanai par 2016.gadu, paredzot, ka deklarēšanās periods dzīvokļos rīdziniekiem tiek pagarināts līdz šā gada 1.martam, lēmusi Rīgas dome.

Noteikumi paredz, ka dzīvokļiem, kuros ir deklarēti iedzīvotāji, par 2016.gadu tiek aprēķināta samazināta NĪN likme. Kā pastāstīja Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes priekšnieks Ilmārs Ziedonis, Rīgā pēc 1.janvāra bija ap 38 000 dzīvokļu, kuros neviens nebija deklasējies.

Opozīcijas deputāte Sarmīte Ēlerte (V) bija iesniegusi priekšlikumu šo termiņu pagarināt līdz 1.jūlijam, taču tas tika noraidīts. Ēlerte debatēs rosināja grozīt arī tos noteikumus, kas nosaka atvieglojumus par NĪN – “Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā”, lai atlaides tiktu piešķirtas ģimenēm ar bērniem.

“Jānovērš kļūda, kas radusies, Rīgas domei dzēšot ugunsgrēku un nepamanot, ka atlaides atņem ģimenēm ar bērniem,” pauda Ēlerte.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) debatēs oponēja, ka ar pārejas perioda noteikšanu tiek ļauts iedzīvotājiem, kas tehnisku iemeslu dēļ nevarēja piedeklarēties savos dzīvokļos, “izpildīt likumā noteikto un piedeklarēties”. Šis risinājums rasts pozitīvas pašvaldības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sadarbības rezultātā, uzsvēra Ušakovs. Viņš apgalvoja, ka ap 38 000 tukšo dzīvokļu Rīgā, kurā līdz 1.janvārim neviens nepiedeklarējās, galvenokārt pieder ārzemniekiem vai juridiskām personām, kuriem atlaides ģimenēm ar bērniem nebūs aktuālas.

Pašvaldībā skaidro, ka pēc noteikumu pieņemšanas par izmaiņām NĪN iekasēšanas kārtībā konstatēti vairāki apstākļi, kas ierobežoja rīdzinieku iespējas pilnvērtīgi izmantot savas tiesības. Pirmkārt, 2015.gada nogalē Latvijas iedzīvotājiem, tajā skaitā rīdziniekiem, tīmekļa vietnē “www.latvija.lv” nebija pieejams e-pakalpojums “Dzīvesvietas deklarācijas iesniegšana”. Līdz ar to iedzīvotāji, kuri bija plānojuši savu dzīvesvietas deklarācijas maiņu īstenot gada pēdējās dienās, tehnisku apsvērumu dēļ nevarēja to izdarīt.

Otrkārt, ņemot vērā iedzīvotāju iesniegumu skaitu un plašsaziņas līdzekļos pausto viedokli, neskatoties uz Rīgas domes veiktajiem iedzīvotāju informēšanas pasākumiem, iedzīvotāju ieskatā masu medijos netika nodrošināta pietiekama informācija par saistošo noteikumu ieviestajām izmaiņām NĪN likmes noteikšanai 2016.gadam. Līdz ar to secināms, ka Rīgas iedzīvotāji dažādu apsvērumu dēļ nav varējuši pilnvērtīgi veikt savu dzīvesvietas deklarāciju sakārtošanu, lai par 2016.gadu nekustamajam īpašumam tiktu piemērota samazinātā NĪN likme, skaidro pašvaldībā.

Ar ieteikumu noteikt pārejas periodu NĪN likmes aprēķināšanai 2016.gadā Rīgas pašvaldībā vērsās arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).

Iedzīvotāju ievērībai pašvaldībā uzsver, ka šie grozījumi nemainīs NĪN likmes tiem objektiem, kam samazinātā nodokļa likme piemērojama jau atbilstoši objektā deklarētajām personām 2016.gada 1.janvārī, neatkarīgi no personu deklarēto dzīvesvietu datu izmaiņām pēc gada sākuma. Proti, samazinātās likmes saņemšanai personai nav jābūt deklarētai objektā gan 2016.gada 1.janvārī, gan 1.martā, bet ir pietiekami, ja persona ir deklarēta attiecīgajā objektā tikai vienā no šiem datumiem. Līdz ar to grozījumi neskars tās personas, kas ir izpildījušas saistošajos noteikumos par NĪN Rīgā izvirzītās dzīvesvietas deklarēšanas prasības šā gada 1.janvārī, bet gan dos iespēju veikt savas dzīvesvietas deklarāciju tām personām, kas dažādu apstākļu dēļ neizdarīja to līdz taksācijas gada sākumam.

Papildus Rīgas dome uzsver, ka grozījumi saistošajos noteikumos neietekmē citu ar NĪN saistīto normatīvo aktu izvirzītās dzīvesvietas deklarēšanās prasības. Tādējādi, piemēram, lai ģimenes ar bērniem saņemtu NĪN atvieglojumus, kas paredzēti noteikumos, ģimenes locekļu deklarētās adreses tiks vērtētas tāpat kā līdz šim, proti, tikai uz taksācijas gada 1.janvāri.

Pašvaldības finansisti aplēsuši, ka šo grozījumu ietekme uz pašvaldības ieņēmumiem varētu būt 1,1 miljona eiro apmērā. Papildu maksāšanas paziņojumu sagatavošanas un nosūtīšanas izmaksas plānotas 92 000 eiro apmērā.

Grozījumi stāsies spēkā pēc publicēšanas “Latvijas Vēstnesī”.