Tie ir – SIA Dekarta Property, SIA Domuss, Hanner Group, SIA Merks, AS MCITY Holdings (Modern City), SIA Ordo Group, SIA  NCC Housing, SIA Pillar Management, AS Towers Construction Management  un YIT Celtniecība. Saskaņā ar pašas alianses datiem, tās biedri Latvijas tautsaimniecībā ir jau investējuši vairāk nekā 1 miljardu EUR, tiek realizēti apmēram 150 dažādu projektu, un jau ir uzbūvēti vairāk par 650,000 kvadrātmetriem (gan dzīvojamās, gan industriālās platības).

Par alianses vadītāju ir ievēlēts Guntars Grīnvalds, viņa profesionālā piedredzi ir veidojusies gan valsts (ieņēmis Tieslietu ministra amatu), gan pašvaldību (divus gadus vadījis Krimuldas pašvaldību) vadošajos amatos. Tieši ar viņu notiek žurnāla  un portāla varianti.lv intervija.

– Kādi bija jūsu organizācijas izveidošanas iemesli, un kas ir alianses mērķi?

– Alianses dalībnieki katru gadu investē miljoniem eiro tautsaimniecībā, un tas nozīmē gan darba vietas, gan samaksātus pievienotās vērtības un iedzīvotāju ienākumu nodokļus. Tas ļauj attīstīties saistītajām nozarēm, piemēram, būvniecībai un būvmateriālu tirdzniecībai. Mūsu biedriem ir svarīgi, lai tiktu saprasts, ka esam nozare, kas arī ražo, rada! Ražo kvadrātmetrus, kurus pēc tam pārdod. Tieši tas ir  mūsu ieguldījums. Ir arī jāsalauž sabiedrības uzskats, kas pielīdzina attīstītājus spekulantiem, kuri kaut ko “nopirka un pēc tam pārdeva”. Mēs investējam lielus līdzekļus, būvējam ceļus, attīstām infrastruktūru, maksājam nodokļus.

Mūsu biedriem rūp biznesa vide un valsts un pašvaldību attieksme pret nozari. Mēs uzskatām, ka ir pienācis brīdis nopietni mainīt gan pašu attieksmi pret nozari kā tādu, gan arī tās regulējošo un uzraudzības apriti. Šo pārmaiņu mērķim ir jābūt nozares attīstību veicinošiem, nevis bremzējošiem. Ja agrāk ierēdņi aizbildinājās ar Eiropas Savienību, ka Eiropa neļauj vai saka, “ka…”,  tad tagad aizbildināšanās reizēs tiek izmantota Zolitūdes traģēdija. Minēto iemeslu un aizbildinājumu aizsegā no būvuzraudzības puses šobrīd tiek izmantotas visas formālās iespējas būvprojektu izskatīšanu ievilcināt 3, pat 4 mēnešus, bieži sākot šo procesu no sākuma, ja vien tik ir pavīdējis pat vismazākais iemesls. Rezultāts: būvprojekta izveide var ievilkties no 1,5 līdz 2 gadiem, līdzšinējo 9 – 12 mēnešu vietā. Šie nav konkurētspējīgi nosacījumi, salīdzinot ar Tallinu un Viļņu. Tāpēc katru gadu Rīga un Latvija kopumā zaudē daudzu desmitu miljonu eiro investīcijas.

Alianse ir sākusi aktīvu dialogu ar Rīgas domi par Rīgas apbūves noteikumu uzlabošanu un optimizēšanu. Esam tikušies ar Attīstības departamentu un Būvvaldi, un šobrīd ar mūsu vīziju par sadarbību vēlamies iepazīstināt arī Rīgas mēru Nilu Ušakovu. Runājam arī par to, ka ir nepieciešama analoģiska rīcība attiecībā uz vispārējiem būvnoteikumiem, par ko aliansei būs atsevišķa saruna ar Ministru kabinetu, Ekonomikas ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Mēģināsim to bāzi, kas regulē mūsu biedru darbību, mainīt vai vismaz tuvināt atbilstoši tam, kā mēs paši to saredzam.

– Nekustamo īpašumu attīstīšanas nozarei nozīmīgs stimuls kopš 2009. gada krīzes ir bijis termiņuzturēšanās atļauju (TUA) programma. Vai TUA noteikumu maiņa, kas tika izdarīta šogad, ir radījušas būtisku ietekmi arī uz alianses biedru biznesu?

– Es teiktu, ka mums TUA noteikumu maiņa nav prioritāte. Protams,  tā ir viena daļa no tirgus faktoriem, kas ietekmē mūsu biedru darījumu apmērus, tomēr nevar teikt, ka tas ir kritiski.

Mans viedoklis: tādu attīstītāju, kas orientējas tikai uz ārzemniekiemm, nemaz nav tik daudz.  Runājot par pircējiem no ārvalstīm un viņu interesi par īpašumiem Rīgas centrā un Jūrmalā, ir skaidrs, ka tie cilvēki, kuru rīcībā ir lielāks kapitāls, un kā investīciju vēlas iegādāties kādu īpašumu Eiropā. Viņi nemaz tik ļoti neskatās uz to, vai iegūs  uzturēšanās atļauju vai nē. Uzskatu, ka TUA nav tas, kas nosaka, vai Latvijā īpašums tiks pirkts ai ne.

Patiesībā to visu regulē tirgus – ja ir pieprasījums, tad ir piedāvājums. Mūsu gadījumā ir svarīgi,  lai uz konkrētu pieprasījumu būtu iespēja reaģēt ātrāk. Piemēram, ja šobrīd ir pieprasījums pēc A klases birojiem, mēs nevaram pateikt – re, kur mēs sarunāsim no Krievijas bēgošās ārvalstu kompānijas.   “Nāciet pie mums un turpiniet savu biznesu Krievijā no mūsu teritorijas, esam blakus!”  Mēs šodien nevaram pateikt, ka pēc gada jums būs tāda un tāda ēka gatava. Mēs pat nezinām, cik ilgā laikā tas būs – pēc 2 gadiem vai pēc 3 gadiem? Ja mēs varētu to pateikt, mēs piesaistītu lielas investīcijas no tiem, kuri šobrīd izvēlas pamest Krieviju, piemēram, Eiropas kompānijas, kas vairs nejūtas komfor tabli pašā Krievijā, bet biznesu tur spēj saglabāt.

Milzīga nozīme ir mārketingam. Iepriekš pārdošanu varējām veiksmīgi saistīt ar TUA, tagad ir jādomā par kaut ko citu. Vai mēs to izdomāsim, vai kopīgi ar pašvaldībām spēsim atrast idejas, – tas ir atkarīgs no pašiem.

– Vai aliansei jau ir plānoti kādi kopīgi mārketinga pasākumi ar Rīgas un Jūrmalas pašvaldību?

– Pagaidām nekā konkrēta nav. Mūsuprāt, šobrīt būtiskāk ir sakārtot pašu nozares apriti, uzraudzību. Iespējams, ka kopīgās mārketinga aktivitātes ir nākamais jautājums, par ko runāt ar pašvaldībām un valsti.

Ja mēs pieņemam, ka galvaspilsētā ir ļoti daudz vecu, senu ēku, varbūt domei rodas idejas un iniciatīvas, kā novecojušo fondu aizstāt ar kaut ko jaunu. Protams, varētu nojaukt to visu un aizstāt ar kaut ko jaunu un modernu, kur iedzīvotāji pārceltos dzīvot. Tomēr tas izklausās neticami. Tā gan ir noticis daudzās Eiropas valstīs, un kāpēc lai Rīga būtu izņēmums?

–Kā alianse šobrīd saredz nozares situāciju – vai var teikt, ka dzīvojamo platību izbūvei, būvniecībai šobrīd ir krīze?

– Iespējams, to var nosaukt par krīzi. Drīzāk tā ir stagnācija – situācija, kad vietējam tirgum nepietiek brīvo līdzekļu, lai iegādātos nekustamo īpašumu. Arī saņemt kredītu nav viegli. Daudzas mūsu kredītiestādes publiski ziņo – mēs izsniedzam kredītus! Taču tie noteikumi, kas jāizpilda, lai varētu iegūt kredītus, ir diezgan smagi. Līdz ar to tirgus, vērtēts vietējā aspektā, ir stagnējošs. Arī no jauna uzbūvēto kvadrātmetru apmērs nav liels.

Ļoti būtiska ir arī valsts ekonomiskās vides prognozējamība – šobrīd tiek runāts par dažādiem jauniem nodokļiem, piemēram, progresīvo iedzīvotāju ienākumu nodokli. To strauji ieviešot, var rasties situācija, ka tie cilvēki, kuri līdz šim varēja atļauties savā labā izdarīt papildu maksājumus, arī ir pakļauti jaunajai nodokļu sistēmai, un samazināsies viņu brīvo līdzekļu apmērs. Izskatās, ka, vērtējot to no valsts attieksmes puses, šķiet, ka tai ir vēlme pildīt budžetu, nevis attīstīt ekonomiku. To gada sākumā pierādīja “nolikto atslēgu” princips, kas uz brīdi vispār apturēja hipotekārās kreditēšanas tirgu.

– Kas ir bremzējošie šķēršļi, kas  ietekmē jauno projektu attīstīšanu?

– Jāsaka, ka Rīgā tie ir pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi. Piemēram, ja būvniecības procesā projektā ir jāmaina kāds sīkums – jāpārliek logs vai kāds cits elements, jo process jau sākas ar būves projektu minimālajā apmērā. Pat pirms pašas būvniecības uzsākšanas ir nianses, saistītas ar teritorijas izmantošanu, stāvu un griestu augstumu u. c.  Piemēram, atbilstoši mūsu būvnoteikumiem, autostāvvietas nedrīkst būt starp ielu sarkanajām līnijām un pašu ēku. Tas nozīmē, ka būtībā ne pie viena tirdzniecības centra nedrīkst stāvēt automašīnas. Tad parasti šiem stāvlaukumiem priekšā tiek būvēts kāds kiosks vai kas tamlīdzīgs, un tad tas jau veidojas kā iekšpagalms. Tādu absurdu  ir bezgala daudz. Ja būtu atgriezeniskā saite un diskusijas starp tiem, kuri būvē, un tiem, kauri būvniecību uzrauga, šāds neloģisms, iespējams, sen jau būtu novērsts.

Piemēram, Skanstes ielas kvartāls. Tur vismaz četriem no alianses biedriem šobrīd ir dažāda rakstura problēmas. Lai gan iepriekš pilsētas attīstības plāna attiecīgajā sadaļā viss ir bijis iekļauts, realitātē jāsastopas ar dažādiem ierobežojumiem – gan institucionālo inerci, gan ar iedzīvotāju iebildumiem, gan arī ar Rīgas domes uzņēmumu tāmēm infrastruktūras pieslēgumu iekārtošanai, gan arī ar jaunām prasībām par ceļu un cita veida infrastruktūras izbūvi. To var nosaukt par apetīti, kas rodas ēdot. Tomēr – ir taču attīstības plāns, tam ir jābūt ilgtermiņa ceļa kartei. Dokumentam, kas definē attīstību, nevis dažādus blakus jautājumus, kas apgrūtina biznesu. Ja šo situāciju būtu iespējams novērst, tas būtu viens no faktoriem, kas stimulētu jauna būvniecības viļņa iespējamību.

Jāsaka arī, ka ierēdņi ir viens no faktoriem – pēc likuma ir noteikts termiņš jebkura pieteikuma izskatīšanai. Parasti tas tiek izmantots pilnībā un vēl pagarināts, uzdodot jautājumus, kas var vienkāršu lietu saskaņošanu pagarināt  līdz pat 4 mēnešiem un ilgāk. Tas ir cilvēciskais faktors. Kaut vai no tā viedokļa, ka pašos Rīgas noteikumos ir viss tik sīki un skrupulozi aprakstīts, ka ierēdnis nevēlēsies riskēt un uzņemties atbildību, tā vietā labāk izmantos iespēju atteikt kaut ko, ja tas ir pašam jātraktē.

Mūsu biedru biznesa rūgtā patiesība: praktiski katra birokrātiskā vilcināšanās un prasība ietekmē gan pašu biznesu, gan tā radītā projekta cenu.

– Jūsu alianses biedru vidū ir arī Igaunijas un Lietuvas izcelsmes kompānijas. Vai varat pasatāstīt, ar ko projektu attīstīšana Rīgā, Latvijā atšķiras no Tallinas un Viļņas?

– Gan Tallinā, gan Viļņā mūsu biedru būvniecības projektus izskata daudzkārt ātrāk, īsākos termiņos. Piemēram, tur ir iespēja elektroniski iesniegt būvprojektus un elektroniski saņemt arī būvatļauju. Turpretī mums joprojām ir jāstaipa sējumu sējumi. Daudzstāvu dzīvokļu projektu gadījumā tas patiešām ir vesels kalns! Organizatoriski līdz ar būvnoteikumu optimizāciju šis arī var būt viens no soļiem, kas atvieglotu un pat paaugstinātu produktivitāti būvniecības nozarē. Tam būtu pozitīva ietekme arī uz reģionālo konkurenci.

Ir jāņem vērā, ka Tallina un Viļņa ir mazākas pilsētas par Rīgu un tām ir daudz lielākas iespējas attīstīties, vērsties plašumā. Tomēr galvenais iemesls aktīvākai un straujākai nekustamo īpašumu projektu attīstīšanai šajās pilsētās, manuprāt, ir tas, ka būvprojektus tur var ātrāk saskaņot, ir mazāka birokrātiskā procedūra. Pilsētas tur ir labvelīgākas investoriem. Tur investoru, kas piedāvā ieguldīt savus līdzekļus būvniecībā, ciena, jo saprot, ka tie ir ienākumi pilsētas budžetā, darba vietās un infrastruktūrā.

Ļoti ceram, ka drīz arī pie mums būs līdzīgs viedoklis, kad pilsētas vadība būs ieinteresēta un pretimnākoša uz sadarbību. Asociācija cer, ka tiks no jauna izveidota Rīgas investoru padome vai analoģiska institūcija, kas rūpēsies par šīm lietām.

Nozares attīstībai ļoti svarīga ir arī mūsu politiķu spēja un vēlēšanās pietiekami drosmīgi un atklāti stāstīt pasaulei gan to, ka te, Latvijā, ir labas investīciju iespējas, gan to, ka te viss atbilst augstas klases praksei, piemēriem un paraugiem. Ka te ir kā Eiropā. Ja tas tā notiktu, nozarei nepārprotami būtu labas izaugsmes perspektīvas.

Politiķiem beidzot jāsaprot, ka katra projekta būvniecība nodrošina lielas investīcijas tautsaimniecībā un valsts attīstībā – gan daudz jaunu darbavietu, gan ienākumus budžetā nodokļu veidā! Un šie skaitļi mūsu gadījumā ievērojami atšķiras no vienkāršajām “nopirkt un pārdot” shēmām sekundāraja  mājokļu tirgū.

varianti.lv