Eksporta izaugsme šogad, visticamāk, izpaliks

2016. gada janvārī salīdzinājumā ar 2015. gada janvāri eksporta apjomi ir par 10.9% mazāki, bet importa par 12.2%. Eksporta samazināšanos lielā mērā ietekmēja kritums tirdzniecībā ar trešajām valstīm, no kurām nozīmīgākais tirgus bija Krievija. Tās īpatsvars Latvijas eksportā no 2015. gada decembrī 9.7% janvārī saruka līdz 5.2%. Visvairāk saruka stipro alkoholisko dzērienu eksports. Tajā pašā laikā Krievijas īpatsvars importā pieauga līdz 12.5 %, ko lielā mērā noteica dabasgāzes imports. Ārējās tirdzniecības kritums ir satraucošs signāls, kas nozīmē, ka Krievijas negatīvā ietekme turpina par sevi atgādināt un uzlabojumi tuvākajā laikā nav gaidāmi. Visticamāk, ka gada laikā situācija stabilizēsies, tomēr sagaidīt eksporta pieaugumu ir salīdzinoši sarežģīti. Viss norāda, ka darbam pie eksporta diversificēšanas būs jākļūst vēl intensīvākam. Turklāt eksporta kritums ir papildus norāde, ka šā gada ekonomikas izaugsmes apstākļi būs izaicinošāki nekā pērn un valdībai par ļaunu nenāktu tam laicīgi sagatavoties.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists

varianti.lv