Īpašumu izkrāpšanas formas un cietušo profils mainās - REALAT.lv

Īpašumu izkrāpšanas formas un cietušo profils mainās

ĪSUMĀ

  • Ja pirms 10–15 gadiem visbiežāk par krāpnieku upuriem kļuva seniori un vientuļi cilvēki, tad šodien situācija ir kardināli mainījusies. Par krāpnieku upuriem kļūst gan pieredzējuši biznesa cilvēki, gan jaunieši.
  • Visbiežāk jeb 54% gadījumu, kad konstatētas krāpniecības pazīmes, to iemesls ir bijusi neapdomīga rīcība jautājumos, kas saistīti ar īpašumu.
  • 43% gadījumu, kad cilvēks riskējis ar savu īpašumu vai mantu, vainojama bija neuzticama padomdevēja izvēle. 
  • Arvien biežāk par krāpniecības iemeslu kļūst neapdomīga rīcība ar saviem vai uzņēmuma datiem, kā arī nepārbaudītas informācijas izmantošana, uzsākot biznesu.

CIESUSIE_LVPORTALS

 
 
 
Gandrīz 40% no Latvijā strādājošajiem 106 notāriem kaut reizi pēdējo divu gadu laikā ir pieredzējuši gadījumus, kuros cilvēki saskārušies ar krāpniecību – bijuši apdraudēti vai patiesi zaudējuši īpašumu vai mantu. Gan Latvijas Zvērinātu notāru padomes, gan Valsts policijas pieredze liecina, ka mūsdienās noziegumu forma un saturs mainās, mainījies arī cietušo personu profils – par krāpnieku upuriem arvien biežāk kļūst jaunieši un uzņēmēji. Nemainās tikai iemesli, kāpēc krāpniecība ir iespējama, – tā galvenokārt ir pašu cietušo personu neapdomīga rīcība ar savu īpašumu, naudu vai datiem, nezināšana, lētticība un neuzticamu padomdevēju izvēle.

Tradicionāli visbiežāk krāpnieciskās darbības bijušas saistītas ar nekustamā īpašuma un finanšu līdzekļu izkrāpšanu. Taču laika gaitā mainījušās ne tikai krāpšanas metodes, bet arī cietušo profils. “Ja pirms 10–15 gadiem visbiežāk par krāpnieku upuriem kļuva seniori un vientuļi cilvēki, kuriem juridiskās shēmās tika izkrāpti īpašumi vai nauda, tad šodien situācija ir kardināli mainījusies. Par krāpnieku upuriem kļūst gan pieredzējuši biznesa cilvēki, gan jaunieši,” norāda Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš.  

Krāpniecības upuru biežāk pieļautās kļūdas

Veicot krāpniecības gadījumu izpēti, LZNP un Valsts policija apkopoja izplatītākos krāpniecības cēloņus, kas iedalāmi vairākās grupās:

1.      Neapdomīga rīcība ar savu īpašumu. Visbiežāk jeb 54% gadījumu, kad konstatētas krāpniecības pazīmes, to iemesls ir bijis neapdomīga rīcība jautājumos, kas saistīti ar īpašumu.

Kā tas izpaužas? Piemēram, darījuma sagatavošanas procesā cilvēks, balstoties uz nepilnīgu informāciju, nepareiziem datiem un vājām juridiskajām zināšanām, pats neprasmīgi sagatavo privātu pirkšanas un pārdošanas līgumu vai arī paļaujas uz otras puses godaprātu un, līdz galam neizprotot līguma saturu, to paraksta un tikai pēc tam dodas pie zvērināta notāra, lai parakstītu nostiprinājuma lūgumu jauno īpašumtiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā.

“Par krāpnieku upuriem kļūst gan pieredzējuši biznesa cilvēki, gan jaunieši.”

Nereti šādos līgumos ir iekļauti nosacījumi, kas ierobežo vienas puses tiesības vai iesaista to nelīdzvērtīgā darījumā, un šajā situācijā zvērināts notārs darījuma saturu vairs nevar ietekmēt. Diemžēl atšķirībā no daudzām valstīm Latvijas normatīvais regulējums neparedz obligātu notāra klātbūtni, slēdzot šāda veida līgumus, un cilvēkam ir brīva izvēle, kādā formā darījumu noslēgt. No tā izriet nākamā visizplatītākā kļūda:

2.      Neuzticama padomdevēja izvēle, kas bijusi vainojama 43% gadījumu, kad cilvēks riskējis ar savu īpašumu vai mantu.

“Nereti cilvēki, slēdzot līgumus vai pieņemot lēmumus, konsultējas nevis ar profesionāli, bet gan kaimiņu, radinieku, draugu vai meklē informāciju internetā. Visbiežāk šāda padomdevēja kompetence ir apšaubāma, bet personiskajā pieredzē balstīti padomi var nebūt derīgi citai situācijai, jo katrs gadījums ir ļoti individuāls, tādējādi dažādos līgumos un citos dokumentos tiek iekļauti nosacījumi, kas rada virkni risku,” uzsver J. Skrastiņš.

“Runājot ar personām, kas tikušas apkrāptas, redzam, ka pamatā tā ir nezināšana, paļaušanās uz gadījuma rakstura informāciju, paziņu teikto,” apliecina Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

 “Mūsdienās īpašumi vairs netiek izkrāpti, pielietojot vardarbību, draudot ar ieroci. Krāpnieki ir izstrādājuši rafinētas shēmas un paļaujas uz cilvēku lētticību, lai iegūtu kāroto. Dažkārt tā sākotnēji pat tiek pasniegta kā juridiska palīdzība, tikmēr īpašums jau ir zaudēts vai arī tiek iegādāts tāds, kurš, kā izrādās, jau ir ticis pārdots citai personai,” stāsta I. Ķuzis.

Tā ir vēl viena izplatīta un dažkārt liktenīga kļūda, ko cilvēki visbiežāk pieļauj, īpašumu mantojot, – vilcināšanās reģistrēt īpašumtiesības zemesgrāmatā. “Nedrīkst nereģistrēt savas īpašumtiesības! Nepietiek ar to, ka īpašums ir mantots vai nopirkts. Īpašumtiesībām ir jābūt reģistrētām zemesgrāmatā. Kamēr tas nav izdarīts, tiek atstāta sprauga krāpnieciskām darbībām,” uzsver Vija Piziča, LZNP rīkotājdirektore.

Neapdomīga rīcība ar savu naudu un datiem

Vēl viena nianse – ja vēl pirms pāris gadiem aktuāla problēma bija viltotas pilnvaras, šobrīd krāpniecība kļūst slēptāka un pamazām ienāk arī virtuālajā vidē, tādējādi pieaug tendence par krāpniecības upuriem kļūt arī jauniešiem un uzņēmējiem.

Līdz ar to iemesls krāpšanas iespējamībai visai bieži ir neapdomīga rīcība ar savu naudu (9,1% gadījumu), piemēram, pārskaitot to uz nezināmas personas kontu, kā arī neapdomīga rīcība ar saviem personas datiem (7,4%), kas nereti izpaužas tā, ka par attiecīgu samaksu citam cilvēkam tiek uzticēti dati, lai tukšam kontam piesaistītu bankas karti, taču šis konts tiek izmantots PVN shēmās un naudas atmazgāšanā, kā rezultātā konta īpašnieks kļūst par apsūdzēto. Arī nepārbaudītas informācijas izmantošana ir liels risks, īpaši – uzsākot biznesu (4,4% gadījumu), kas galvenokārt izpaužas kā neapdomīgu investīciju veikšana. “Jauni, uzņēmīgi cilvēki mēdz neapdomīgi uzticēties nepazīstamām personām, nododot savus vai uzņēmuma datus, kas vēlāk tiek prettiesiski izmantoti,” norāda J. Skrastiņš.

“Zināšanu trūkums un neuzmanība ir biežākie iemesli iespējai īstenot noziedzīgu nodarījumu.”

“Ir svarīgi saprast, ka ne jau visas krāpšanas ir saistītas ar īpašumiem. Mūs ļoti satrauc cilvēku nevērīgā attieksme pret saviem personas datiem. Personas dati – tā ir nākotnes nafta. Uz to pamata var izkrāpt, izspiest, šantažēt. Internetā slēptas ne tikai iespējas, bet arī ļoti daudz risku. Tā ir šodienas realitāte, un it īpaši jauniem cilvēkiem nevajadzētu tik ļoti paļauties uz internetu kā uzticamu informācijas avotu, slēdzot darījumus,” uzsver Valsts policijas priekšnieks.

Profesionāla konsultācija var novērst liktenīgu kļūdu

Notāri savā darbā gadu no gada pārliecinās par to, ka zināšanas par juridiskām niansēm cilvēkiem joprojām ir vājas. To apliecina arī statistika. “Zināšanu trūkums un neuzmanība ir biežākie iemesli iespējai īstenot noziedzīgu nodarījumu,” uzsver I. Ķuzis, norādot, ka cilvēku skaits, kuri vēršas policijā tieši krāpšanas dēļ, vēl aizvien ir augsts. Pērn Valsts policijas redzeslokā nonākušo gadījumu skaits, kad krāpšana notikusi lielā apmērā, pat ir palielinājies par 2%.

“Mūsu novērojumi liecina, ka, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, pieaug arī krāpnieku aktivitāte. Tādēļ aicinām visus būt modriem un, slēdzot darījumus, uzticēties profesionāļiem – valsts notāriem, kuru uzdevums, sagatavojot līgumus, ir novērtēt darījumu un tā riskus. Mūsu praksē ir veiksmīgi gadījumi, kad cilvēki ir savlaicīgi vērsušies pie notāra. Viņi saskatīja darījuma krāpniecisko raksturu un vērsās policijā, tādējādi paglābjot cilvēku no īpašuma zaudējuma,” uzsver VP priekšnieks. 

“Patiesībā no potenciāliem zaudējumiem nav pasargāts neviens sabiedrības loceklis, ja neizvērtē visus iespējamos riskus un nevēršas pēc padoma pie profesionāļa – notāra, jurista,” secina J. Skrastiņš. Viens no drošākajiem veidiem, kā izvairīties no liktenīgām kļūdām vai pat krāpniecības, ir konsultēšanās ar notāru. Kad šī saruna par to, kas ir jādara un kādi varētu būt dažādas rīcības riski, ir notikusi, cilvēka ziņā ir izvēlēties, vai uzņemties risku un sagatavot līgumu pašam, vai tomēr uzticēt šo darbu valsts amatpersonai – zvērinātam notāram.

Cita starpā LZNP informēja, ka šī gada laikā konsultācijas un dokumentu noformēšana ar notāra palīdzību būs iespējama arī digitāli, tostarp izmantojot videokonferences, kas jo īpaši atvieglos darījumu slēgšanu, ja kāda no pusēm pastāvīgi nedzīvo Latvijā. Šim nolūkam gan nepieciešami grozījumi Notariāta likumā, kurus šodien, 1. martā, Saeima skata pirmajā lasījumā.

lvportals.lv