Mājokļa kredīta pirmajai iemaksai jākrāj 23,6 mēnešus

Uzlabojumu veicināja vidējās dzīvokļu cenas kritums, vidējās algas kāpums un aizdevuma procentu likmju samazinājums. Arī Tallinā mājokļu pieejamība uzlabojusies. To veicināja ātra algu izaugsme. Savukārt Viļņā pieejamība sarukusi, jo dzīvokļu cenas kāpums pārsniedza algu izaugsmi.

2016. gada 2. ceturksnī mājokļu pieejamības indekss (MPI) Rīgā turpinājis uzlaboties, kārtējo reizi sasniedzot augstāko vērtību kopš 2005. gada, t.i., 171,3. Tas ir par 12,5 punktiem vairāk nekā pērn. Indeksa vērtība 171,3 nozīmē to, ka standartizētas mājsaimniecības (tādas, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli) ienākumi bija par 71,3% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem. Pieejamību veicināja vidējās dzīvokļu cenas kritums par krietniem 6.9%. Proti, kamēr vidējā darījuma cena kvadrātmetrā jaunajos projektos samazinājās par 21%, cena sērijveida dzīvokļos mikrorajonos, lai gan lēnāk, taču turpināja augt (5.5% pret šo ceturksni pērn). Vidējās neto algas pieauguma temps šajā ceturksnī saruka līdz 3.4%, taču arī deva savu artavu pieejamības uzlabojumā. Mājokļu kredītu procentu likmes ir samazinājušās par 10 bāzes punktiem.

«Iepriecinoša ir ziņa, ka iedzīvotāju aktivitāte 2. ceturksnī ir pieaugusi, sasniedzot augstāko līmeni pēdējo divarpus gadu laikā. Par iedzīvotāju interesi mājokļu iegādē varējām jau nojaust, pētot jaunās kreditēšanas statistiku – šajā ceturksnī mājokļa iegādei izsniegto kredītu summa bijusi krietni augstāka nekā vidēji pēdējos pāris gados. Daļa no tā attiecināma uz valsts atbalsta programmu, kurai tika piešķirti papildus līdzekļi. Tāpat, iespējams, ka daļa no līdz šim veidotajiem mājsaimniecību uzkrājumiem balsta aktivitātes pieaugumu, jo domāti pirmās iemaksas veikšanai. Cenu tendencēs dižas pārmaiņas nav – ekonomiskajā segmentā cenas aug, bet dārgākajā tās mazinās. Ekskluzīvajā kategorijā novērojams pamatīgs vidējās darījuma cenas kvadrātmetrā kritums 21% apmērā. Tas varētu liecināt par to, ka mainās darījumu struktūra par labu relatīvi lētākiem mājokļiem arī šajā segmentā,» saka Swedbank jaunākā ekonomiste Linda Vildava.

Tallinā šajā ceturksnī MPI uzlabojies līdz 159,6, kas atbilst 5,5 punktu pieaugumam. Indeksa uzlabojums saistāms ar joprojām spēcīgo algu izaugsmi 7,2% apmērā, kā arī vājāku dzīvokļu cenas izaugsmi ap 2%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Kredītu procentu likmes samazinājušās par 3 bāzes punktiem.

 Viļņā šī gada 2. ceturksnī MPI samazinājies par 3.9 punktiem – līdz 128,1. Samazinājums novērojams tādēļ, ka dzīvokļu cenas kāpums 11% apmērā apsteidzis arī straujo algu izaugsmi (7,4%). Mājokļu kredītu procentu likmes palielinājušās par 3 bāzes punktiem.

Laika posms, kas nepieciešams mājsaimniecībai Rīgā, lai sakrātu līdzekļus pirmajai iemaksai pilnas atbildības mājokļa kredītam, gadā samazinājies par 2,6 mēnešiem, sasniedzot 23,6 mēnešus. Mājokļa kredīta ar ierobežotu klienta atbildību (ar tā saukto nolikto atslēgu principu) pirmās iemaksas uzkrāšanai nepieciešamais laiks ir būtiski lielāks, jo ir nepieciešama lielāka pirmā iemaksa. Uzkrāšanas laiks ir ilgāks, ja mājsaimniecībai vienlaikus jāmaksā arī par īri. Savukārt mājokļa kredīta ar valsts galvojumu ģimenēm uzkrāšanai nepieciešamais laiks ir ievērojami īsāks – tam nepieciešama mazāka pirmā iemaksa, un tās atvieglojums ir atkarīgs no apgādājamo skaita. Uzkrāšanas laiks Tallinā samazinājies par 1,4 mēnešiem (27,6 mēneši), kamēr Viļņā tas pieaudzis par 1,3 mēnešiem (37 mēneši). 

www.db.lv