Mājokļu kreditēšanas aktivitāte pēdējos gados bijusi samērā noturīga

Mājokļu kreditēšanas aktivitāte kopumā bijusi samērā noturīga pret pēdējos gados mājokļu tirgu būtiski ietekmējošajiem notikumiem, vietnē “Makroekonomika.lv” raksta Latvijas Bankas ekonomisti Andrejs Semjonovs, Jānis Strazdiņš un Nadežda Siņenko.

Gan dzīvokļu, gan māju iegādes ar kredīta finansējumu aktivitāte Covid-19 pandēmijas pirmā viļņa ietekmē strauji samazinājās 2020.gada otrajā ceturksnī, taču ļoti spēji atguvās 2020.gada otrajā pusē. Turklāt neskatoties uz “pandēmijas šokam” sekojošo “izmaksu un pandēmijas šoku”, aktivitāte kopumā saglabājās noturīgi augsta arī 2021.gadā un 2022.gada sākumā.

Ekonomisti uzskata, ka aktivitātes atgūšanos varētu būt sekmējuši pandēmijas laikā pieaugošie mājsaimniecību uzkrājumi, ko tostarp sekmējuši valsts atbalsta pasākumi pandēmijas pārvarēšanai un energoresursu cenu sadārdzinājuma kompensēšanai, kā arī zemesgrāmatas nodevas samazinājums.

Savukārt 2022.gada nogalē, būvniecības izmaksu pieaugumam jau būtiski sadārdzinot jaunu mājokļu cenas un procentu likmēm vēl vairāk pasliktinot aizņēmēju kredītspēju, kopējā aktivitāte sākusi mazināties. “Likmju šoka” periodā dzīvokļu un dzīvojamo māju pirkumu skaits samazinājās par 22%, salīdzinot ar “izmaksu un pandēmijas šoka” laikā īstenoto pirkumu skaitu, taču dzīvojamo māju pirkumu skaits aizvien bija augstāks nekā bāzes periodā.

Pandēmijas veicinātais attālinātā darba popularitātes pieaugums sekmēja mājokļu kreditēšanas aktivitātes pieaugumu Pierīgā, taču mājokļu kredītu likmju kāpuma ietekmē aktivitāte atkal sarūk, norāda ekonomisti. Mājokļu kreditēšanas aktivitāte pēc pandēmijas pirmā viļņa gan dzīvokļu, gan dzīvojamo māju segmentā visstraujāk (pieaugot attiecīgi par 41% un 45% pret bāzes periodu katrā no segmentiem) atguvās Pierīgā, jo līdzīgi kā citur Eiropā attālināta darba iespēju ietekmē daļa iedzīvotāju izvēlējušies iegādāties mājokli klusākā vietā vai tuvāk dabai.

Tomēr “likmju šoka” periodā no 2022.gada trešā ceturkšņa līdz 2023.gada pirmajam ceturksnim aizņēmēju kredītspēja ir nozīmīgi pasliktinājusies, līdz ar to sākusi sarukt gan dzīvokļu, gan dzīvojamo māju iegādes ar mājokļu kredīta finansējumu aktivitāte – izteikti Pierīgā un Rīgā.

Pandēmijas veicinātais attālinātā darba popularitātes pieaugums sekmējis arī dzīvokļu ar lielāku istabu skaitu iegādi, izmantojot mājokļu kredīta finansējumu, raksta ekonomisti. “Pandēmijas šoka” laikā pieauga trīs un vairāk istabu dzīvokļu īpatsvars kopējo dzīvokļu pirkumu skaitā, bet samazinājās divu istabu dzīvokļu pirkumu īpatsvars. Nedaudz pieaugusi arī pārdoto dzīvokļu vidējā platība, taču pieaugums nav bijis ekonomiski nozīmīgs un veidojies arī lielākas izkliedes plašāku dzīvokļu iegādē dēļ.

Ekonomistu ieskatā par vidējo platību izteiktāks pieaugums istabu skaitā var liecināt, ka attālināta darba veicinātās tendences vairāk veicinājušas mājokļu iegādi ar papildu telpu darbam, nevis vienkārši plašāku mājokļu iegādi. Taču arī šī tendence nav bijusi noturīga – “likmju šoka” periodā mājsaimniecību kredītspējai pasliktinoties, trīs un vairāk istabu dzīvokļu iegādes īpatsvars ir atgriezies bāzes perioda (2017.gada otrais ceturksnis – 2020.gada pirmais ceturksnis) līmenī.

Jaunu un energoefektīvu mājokļu pirkumu ar mājokļa kredīta finansējumu aktivitāte “izmaksu un pandēmijas šoka” periodā bija daudz stabilāka nekā vecu un energoneefektīvu mājokļu pirkumu aktivitāte. Jaunu dzīvokļu un dzīvojamo māju pirkumu ar mājokļa kredīta finansējumu skaits “pandēmijas šoka” periodā kopumā nemazinājās, bet “izmaksu un pandēmijas šoka” laikā spēji pieauga.

Tomēr Latvijas Bankas ekonomisti atzīmē, ka visos periodos dzīvokļu segmentā vairums no mājokļu pirkumiem, kas finansēti ar aizņēmumu, bija darījumi ar vecākiem un energoneefektīvākiem mājokļiem. Dzīvokļu pirkumu ar kredītu skaits ēkās, kas nodotas ekspluatācijā līdz 2003.gadam, vidēji bija 2,7 reizes lielāks nekā ēkās, kas nodotas ekspluatācijā vēlāk.

Turpretī būvniecības izmaksu pieaugumam jau būtiski sadārdzinot jaunu mājokļu cenas un procentu likmēm vēl vairāk pasliktinot aizņēmēju kredītspēju, “likmju šoka” periodā gan jaunu un energoefektīvu dzīvokļu, gan jaunu dzīvojamo māju pirkumu ar mājokļu kredīta finansējumu skaits sāka strauji samazināties. Tomēr attiecīgais pirkumu skaits “likmju šoka” periodā vēl bija augstāks nekā vidēji bāzes periodā.

db.lv