Mājokļu pieejamība Rīgā uzlabojusies diezgan strauji !

Pieejamības uzlabojumu veicināja gan samērā spēcīgs algu kāpums, gan vidējās dzīvokļu cenas kritums pret attiecīgo periodu pērn. Arī Tallinā pieejamība spēji uzlabojusies, galvenokārt straujas algu izaugsmes dēļ. Savukārt Viļņā pieejamība augusi pavisam nedaudz – lai arī algu kāpums bijis spēcīgs, pieejamības uzlabojumu kavēja teju līdzvērtīgs pieaugums dzīvokļu cenās

Šī gada 1.ceturksnī mājokļu pieejamības indekss (MPI) Rīgā turpinājis pieaugt un atkal sasniedzis augstāko vērtību kopš 2005. gada – 166,5, kas ir par 15,1 punktu vairāk nekā gadu iepriekš. Indeksa vērtība 166,5 nozīmē to, ka standartizētas mājsaimniecības (tādas, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli) kopējie ienākumi bija par 66,5% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.

Pieejamības uzlabojumu veicināja samērā spējais vidējās neto algas kāpums par 5,2% un vidējās mājokļu cenas kritums par 4,6%. Jāmin gan, ka cenu kritums nav novērojams visos segmentos, piemēram, sērijveida dzīvokļu mikrorajonos cenas aug nedaudz straujāk – par 7,8% (4% pērn vidēji). Mājokļu kredītu procentu likmes ir mazliet pieaugušas – par 2 bāzes punktiem salīdzinājumā ar 1.ceturksni pērn.

«Lai gan mājokļu pieejamība aizvien uzlabojas, iedzīvotāju aktivitāte dzīvokļu tirgū stagnē, šogad 1.ceturksnī joprojām paliekot aptuveni 2013.-2014. gada līmenī. Turklāt aktivitāte saglabājas vārga, pat neskatoties uz darījumu skaita pieaugumu valsts atbalsta programmā mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem. Šobrīd programmas darījumi sastāda jau aptuveni 15% no kopējā darījumu skaita tirgū, salīdzinot ar apmēram 7-8% 2015. gadā, kad programmu uzsāka. Šķiet, ka šis pieaugums vismaz daļēji saistāms ar valsts nodevu par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā samazināšanu no 2% līdz 0.5% no īpašuma vērtības pērnā gada novembrī tiem, kas piedalās šajā programmā. Tajā pašā laikā trūkst skaidrības par programmas turpināšanos, kas rada kūtras aktivitātes riskus nākamajos ceturkšņos,» saka Andrejs Semjonovs, Swedbank ekonomists.

Tallinā 1.ceturksnī MPI arī krietni uzlabojies līdz 153,7, salīdzinājumā ar 143,6 iepriekšējā gadā. Indeksa uzlabojums skaidrojams ar ievērojamo neto algu izaugsmi par 8,5%. Dzīvokļu cenu izaugsme, savukārt, ir piebremzējusies. Salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, cenas augušas vien par 0,7%. Mājokļu kredītu procentu likmes palielinājušās par 5 bāzes punktiem.

Salīdzinājumā ar pērnā gada 1.ceturksni, Viļņā MPI pieaudzis vien par 0,5 punktiem līdz 132,3. Nelielo uzlabojumu sekmēja straujā neto algu izaugsme par 7,1%, taču to kavēja gandrīz tikpat lielais dzīvokļu cenu kāpums – 6,8%. Mājokļu kredītu procentu likmes samazinājušās par vienu bāzes punktu.

Laika posms, kas nepieciešams mājsaimniecībai Rīgā, lai sakrātu līdzekļus pirmajai iemaksai pilnas atbildības mājokļa kredītam, gada griezumā samazinājies par 2,4 mēnesi, sasniedzot 23,5 mēnešus. Mājokļa kredīta ar ierobežotu klienta atbildību (ar tā saukto nolikto atslēgu principu) pirmās iemaksas uzkrāšanai nepieciešamais laiks ir būtiski lielāks, jo ir nepieciešama arī lielāka pirmā iemaksa. Uzkrāšanas laiks var būt ilgāks arī tad, ja mājsaimniecībai vienlaikus jāmaksā arī par īri. Savukārt mājokļa kredīta ar valsts galvojumu ģimenēm uzkrāšanai nepieciešamais laiks var būt ievērojami īsāks – tam nepieciešama mazāka pirmā iemaksa, un tās atvieglojums ir atkarīgs no apgādājamo skaita. Uzkrāšanas laiks Tallinā palicis samazinājies par 2,2 mēnešiem, kamēr Viļņā tas sarucis par 0,2 mēnešiem līdz 35,8 mēnešiem.

Rīgā standarta mājsaimniecībai kredīta apkalpošanai šī gada 1.ceturksnī bija jāspēj novirzīt 186 eiro mēnesī, savukārt Tallinā un Viļņā, attiecīgi 294 un 224 eiro.

db.lv