Mājokļu tirgus pavērsiena gaidās

Tomēr potenciāls izaugsmei ir. Tas izriet no nule Rīgā notikušās konferences «Starptautiskās investīcijas nekustamajā īpašumā Latvijā 2015», kur viena no sadaļām bija veltīta tieši mājokļu tirgum. 


Nevēlas aizņemties


Kreditēšana Latvijā pēdējos sešos gadus ir ar mīnua zīmi, savukārt situācija Lietuvā un Igaunijā ir atšķirīga. Galvenie iemesli, kāpēc bankas nav aktivizējušas aizdošanu, ir nestabila juridiskā vide – bieža normatīvu maiņa, tostarp būtiski kreditēšanu ietekmēja peripetijas ap Maksātnespējas likumu. Joprojām ir augsts kreditēšanas risks – cilvēkiem, kas aizņemas vai vēlas aizņemties, nav labas kredītvēstures, viņi nespēj izpildīt kreditēšanas nosacījumus. Bankas aptaujā norādījušas arī uz atšķirīgo stratēģiju, kredītportfeļa kvalitāti, situāciju mājokļu kreditēšanas jomā iezīmēja Olga Lielkalne, Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārvaldes galvenā ekonomiste. 


Turklāt šobrīd drīzāk jārunā nevis par to, ka bankas naudu nedod, bet par to, ka nav kam to iedot, vai par to, ka cilvēki neraujas ņemt kredītus. Latvijas iedzīvotājiem nav izveidoti uzkrājumi, viņi nevar nodrošināt t.s. pirmo iemaksu, daudzi nespēj pierādīt legālu ienākumu avotus. Vienlaikus mājokļu pieejamība ir uzlabojusies ne tikai tāpēc, ka ienākumiem ir tendence palielināties, bet arī tāpēc, ka ir notikusi cenu korekcija. 


Kreditēšanas attīstībai svarīgākais nosacījums ir ienākumu līmenis. Pēc 2013.gada datiem, tikai 5% Latvijas iedzīvotāju jeb aptuveni 40 tūkst. cilvēku ienākumi bijuši virs 1225 eiro, turklāt viņiem nav bijis maksātspējas problēmu, tomēr nav zināms, cik daudziem no šīs grupas jau ir aizņēmumi mājokļa iegādei, cik daudziem tāds vispār būtu nepieciešams. Kopumā izsniegti 126 tūkst. kredītu. 


Savukārt pērn aptuveni 50 tūkst. cilvēku nodarbināti neoficiāli, aplokšņu algās izmaksāts aptuveni viens miljards eiro, kamēr kopējais algu fonds bijis 8,3 miljardi eiro. Ekonomiskās aktivitātes, kuras netiek oficiāli reģistrētas, varētu būt sasniegušas 3,4 miljardus eiro. 


Pēc krīzes ir mainījusies arī cilvēku attieksme pret aizņēmumiem. Latvijas Bankas aptauja liecina, ka 2015.gadā vairāk nekā puse potenciālo aizņēmēju nebūt nevēlas uzņemties kredītsaistības (17%) vai viņiem nav nepieciešami aizņēmumi (34%). 11% atbildējuši, ka nevarot atļauties kredītu. 


Vienlaikus redzams, ka tieši pēdējos gados aug mājokļu īres tirgus. Samazinās kopējais mājokļu īpašnieku skaits, bet pieaug īrnieku īpatsvars, turklāt palielinās tā daļa, kura dzīvokli/māju īrē par tirgus cenu (2007.gadā tādu bija 5,1%, bet 2014.gadā – 8,7%). Palielinājies ir arī īpašnieku īpatsvars, kam ir hipotekārais kredīts vai aizņēmums (no 3,3% 2007.gadā līdz 9,4% pērn).

db.lv