Pātaga un daži burkāniņi

No nākamā gada Rīgā iecerēts ieviest īpašu programmu kultūrvēsturisko pieminekļu saglabāšanai, kas ļaus konkursa kārtībā būvju īpašniekiem pretendēt uz pašvaldības līdzfinansējumu remontdarbiem. Līdzfinansējums tiek solīts 50% apmērā no kopējā kultūras pieminekļa saglabāšanai nepieciešamā budžeta, tomēr ne lielāks par 14 tūkst. eiro būves restaurācijai un konservācijai un ne lielāks par 5 tūkst. eiro izstrādājumu restaurācijai.

Prasa 300 tūkst. eiro 

Jaunās programmas iedzīvināšanai nākamā gada budžetā tiek prasīti 300 tūkst. eiro. Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs norāda – ja īpašnieku aktivitāte būs lielāka, tiks meklēta iespēja finansēt darbus arī par lielāku kopsummu. Šobrīd vēl tiek diskutēts par konkursa kritērijiem, piemēram, par to, vai kultūrvēsturisku dzīvojamo namu īpašniekiem jādod lielāks punktu skaits, līdz ar to lielāka iespēja tikt pie pašvaldības līdzfinansējuma.

Viņaprāt, prioritāte būtu jādod koka māju atjaunotājiem. «Mani interesē Dzirnavu ielas sakārtošana posmā starp Strēlnieku un Antonijas ielu. Tur ir daudz koka māju, staigā tūristi, – nesaprotu, kāpēc privātīpašnieki neiegulda naudu ēku atjaunošanā, gūstot līdzīgu labumu kā Kalnciema kvartāla sakārtotāji,» pauž O. Burovs.

Rīgā ir 5277 valsts kultūras pieminekļi, no tiem 1291 ir arhitektūras piemineklis, bet 3488 – vietējas nozīmes kultūras pieminekļi, izriet no Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas datiem par 2014. gadu. Valsts kultūras pieminekļu īpašnieki var saņemt arī valsts atbalstu, taču pašvaldības ieskatā tas nav pietiekams.

db.lv